Tu redzi arhīvu par Dieva apsolījumi
Sieviete attēla augšējā kreisajā daļā, Rahāba, ir saņēmusi šo sarkano virvi no diviem bēgļiem, kuri bēga no pilsētas varas un kuri arī attēloti zīmējumā. Šī virve, kuru Rahāba varēja uzlūkot un aptaustīt, viņai bija kā iepriecinošs atgādinājums tam, ka viņai tikusi dota dzīvības dāvana (Joz.2:8–20).
Jēzus sacīja (Tomam): “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.” (Jņ.14:6)
Kad mēs nespējam lūgt ar prieku, bet paliekam postā un nelaimē, tad mums īstenībā ir jāliek pie sirds šie Viņa žēlastības pilnie vārdi un jāsaka: “Tu esi aicinājis: piesauciet Mani bēdu laikā un Es jums palīdzēšu. Redzi, Kungs, tagad es atrodos šajās bēdās, tādēļ nāku pēc Tavas pavēles un piesaucu Tevi — rīkojies, kā esi solījis, un palīdzi man.”
Kurš gan spēj uzskaitīt visus žēlastības pilnos vārdus, ar kuriem Debesu Tēvs ir vēlējies aicināt pie Sevis atpakaļ aizbēgušos un nobijušos cilvēkbērnus? Šajā ziņā Viņš ir skaidri pavēlējis mums nākt pie Viņa visās bēdās ar lūgšanu un piesaukšanu, dodams mums arī noteiktus apsolījumus un iedrošinājumus par lūgšanu paklausīšanu.
Turēt Dievu pie vārda un atgādināt Dievam Viņa paša sacītos vārdus – tas nav vajadzīgs Viņam, bet mums un mūsu vārgajai ticībai, lai padarītu to stipru un dedzīgu. Šajā ziņā īpaši ir nepieciešams ne tikai ar muti atkārtot ticības vārdus un Dieva apsolījumus, bet pāri visam glabāt tos savā sirdī un pie katra apsolījuma vārda īpaši apdomāt turpmāk minēto.
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2019
Atsauces (0)