Mums īpaši jāpievērš uzmanība Vārdam

“Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis.” [1.Moz.12:4]

Īsta paklausība ir tāda, ka tu nedari to, ko pats esi izraudzījies, uzņēmies vai pats sev pavēlējis, bet to, ko Dievs tev pavēl ar savu Vārdu.

Tas Kungs – Mozus saka – bija sacījis Ābrahamam, ka viņam jāiziet no savas zemes. Tādēļ šī iziešana ir bijis vissvētākais darbs un Dievam vistīkamākā paklausība.

Un šeit tev jāievēro arī tas, ka Dievs ar mums runā caur cilvēkiem.

Tādēļ mums jādomā par šo īso teikumu: “Un Ābrahams izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis.” Tas mums jāatceras visos mūsu darbos, kas darāmi mājās vai laukā, arī kara, mēra vai citu briesmu brīžos. Tad mums, pat ja nāksies mirt, būs mierinājums, ka esam bijuši paklausīgi Dievam.

Tā ir īstā paklausības slava, kas arvien saistīta tikai ar Dieva apsolījumiem un pavēlēm. Jo, kur nav šāda Dieva Vārda, tur nav vērts runāt par paklausību – ja nu vienīgi to varētu saukt par paklausību sātanam. Jo nepaklausīt Dievam un Viņa Vārdam, tas nozīmē – paklausīt tieši sātanam.

Tādēļ mums īpaši jāpievērš uzmanība Vārdam jeb aicinājumam. Tikai Vārds rada īstu paklausību un tādu kalpošanu Dievam, kas ir Viņam tīkama. Ja paliekam šādā paklausībā, tad varam ne tikai sevi pasargāt ar labu sirdsapziņas liecību, bet arī gaidīt Dieva palīdzību, jo, sekodami Viņa Vārdam, reizēm dodamies briesmās.