Dieva tiesības un gods

Noklausies šo e-publikāciju

Ja dekalogs Dieva vārdā grib pasargāt tiesības uz dzīvību, laulību, īpašumu un cilvēka godu, tas nenozīmē, ka šīm tiesiskajām kārtībām pašām par sevi un priekš sevis ir absolūta dievišķa vērtība, bet gan tikai to, ka tajās un pāri tām vienīgi Dievs vēlas tikt godāts un pielūgts. Šīs institūcijas tātad nav otra dievišķā instance blakus Jēzus Kristus Dievam, bet tās ir vietas, kurās Jēzus Kristus Dievs rada sev paklausību.

Dekalogā nekad nav runa par pašapliecinājumu, bet gan vienīgi par Dieva tiesībām un godu, Jēzus, tāpat kā dekalogs runā par konkrētu paklausību Dievam, pie tam Dieva dēļ atsakoties no paša tiesībām, īpašuma un laulības.

Dāvanu patiesais cēlonis, tātad Dievs pats, var tikt augstāk pagodināts nekā pastāvot uz paša tiesībām, kas tad viegli varētu aptumšot Dieva tiesības.

Jēzus mudinājums bagātajam jauneklim atsacīties no savām tiesībām skaidri rāda, ka viņa „turēšanās pie Dieva baušļiem no pašām jaunības dienām” nav bijusi paklausība Dievam, bet gan novēršanās no dzīvā Dieva dzīvojot tā saukto dievišķo kārtību pasargāšanā. (Mt.19:16 -22).