Raimonds Tiguls: Dod, dieviņi

.. es redzu, ka, pēc visa spriežot, jūs esat visnotaļ dievbijīgi. Apstaigādams un aplūkodams jūsu svētvietas, es atradu arī altāri ar uzrakstu: Nepazīstamajam Dievam. Tad, redzi, – ko jūs nepazīdami pielūdzat, to es jums sludinu. Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tajā, viņš, debesu un zemes Kungs, nemājo cilvēku celtos tempļos, un viņu neapkalpo cilvēku rokas, it kā viņam kā trūktu, viņš pats dod visiem dzīvību, elpu un visu. No viena cilvēka viņš radīja visas cilvēku tautas, likdams tiem dzīvot pa visu zemes virsu, iepriekš nolicis laikus un robežas, kur tiem dzīvot, lai tie meklētu Dievu un kaut taustoties censtos viņu atrast, lai gan viņš nav tālu nevienam no mums. [Ap.d.17:22-27].

Dod dieviņi dodamo
Es saņemšu ņemamo
Es saņemšu ņemamo
Ar abāmi rociņām’

Dod dieviņi lietum līt
Nejās tautas pieguļā
Būs manāmi telītēm
Svētu rītu āboliņ’

Aaaaaa aaaaaa aaaaaa
Āāāāāā āāāāāā āāāāāā

Dod dieviņi man zirdziņu
Es negribu lepni jāt
Birzī man pieši auga
Liepienāi iemauktiņ’

Dod dieviņi siltu sauli
Jel vakara pusītē
Dod dieviņi lēnas tautas
Jel mūžiņa galiņā