Lai tauta izdara izvēli
Tad Elija pienāca visai tautai klāt un sacīja: “Cik ilgi jūs klibosit uz abām pusēm? Ja Tas Kungs ir Dievs, tad sekojiet Viņam! Bet, ja Baals ir dievs, tad sekojiet tam!” Bet tauta viņam neatbildēja ne vārda. [1.Ķēn.18:21]
Israēla valdnieks Ahabs un valdniece Izebele bija atmetuši To Kungu un pielūdza elka dievu Baalu. Viņi deva priekšroku viltus praviešiem un vajāja tos, kas turējās pie Tā Kunga. Israēla tautai tas bija smags pārbaudījumu laiks.
Taču tad nāca pravietis Elija, dedzīgs Tā Kunga liecinieks. Viņš sapulcēja tautu un lūdza ļaudis ieņemt skaidru pozīciju un izdarīt izvēli. Nevar vienlaikus pielūgt To Kungu un Baalu. Tagad tautai bija pienācis brīdis izvēlēties. – Vai tiešām ir kāds jūsu vidū, kas grib atmest To Kungu un pievērsties elkam?
Mums labprāt gribētos domāt, ka tauta pamodās no snauda un priecīgi nostājās pravieša pusē. Visiem taču bija jāsaprot, ka Elija bija Dieva sūtīts vīrs! Diemžēl ar skumjām lasām, ka tauta pravietim vispār neatbildēja ne vārda.
Cilvēki bija tiktāl atkāpušies un atkrituši savā vienaldzībā, ka pat nespēja uztvert jautājuma nopietnību. Viņi bija tik ļoti sevi apgānījuši un saraduši ar Baala kultu, ka tiem vispār nebija ko atbildēt. Par nožēlu Elijas vārdiem nesekoja nekāda reakcija, un Tā Kunga pravietim šis brīdis, protams, bija smags un biedinošs.
Tā ir briesmīga nelaime, kad tautas vadošie vīri un sievas pagriež Dievam muguru. Ari mēs savā zemē esam vērojuši, kā atkrišana tautā sākas pie bagātajiem un varenajiem un tiem, kas atbildīgi par sabiedrības kultūru un izglītošanu. Tāpēc tagad varam daudz skaidrāk saskatīt pagājušos gadsimtos notikušās atkrišanas augļus mūsu zemē.
Taču vēl ļaunāka situācija kļūst tad, ja Dieva tauta zaudē savas saknes Dieva vārdā, palikdama stūrgalvīga un vairs neapzinādamās savu piederību. Lūgsim Dievu, lai Viņš audzina Sev kristīgu tautu, kas būtu iesakņota Dieva vārdā tik dziļi, ka uz Viņa aicinājumu allaž spētu atbildēt ar skaidru “jā”. Lūgsim Dievu, lai kristīgā tauta pazītu Jēzu ar īstu ticību un personisku pieredzi.
Kaut mūsu zemē nekad netrūktu šādu kristīgu cilvēku!
Līdzīgās e-publikācijas