Kāds bija mūsu Pestītāja pazemības stāvoklis?
Noklausies šo e-publikācijuBūdams pazemības stāvoklī, mūsu Pestītājs ne vienmēr un ne pilnīgi pēc savas cilvēciskās dabas izmantoja to savu dievišķo godību, kura piemita Viņa cilvēciskajai dabai, bet Viņš atļāva sevi nežēlīgi pazemot, lai varētu mūs pestīt ar savu paklausību un ciešanām.
Pestīšana nebūtu iespējama, ja Viņš vienmēr un pilnīgi būtu lietojis savu dievišķo godību.
Kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem [īdzīgs; un, cilvēka kārtā būdams, viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei! [Fil.2:6-8]
Piezīme: Reizēm Jēzus lietoja dievišķo godību savas cilvēciskās dabas vietā, piemēram, savā apskaidrošanā, kā arī darot brīnumus. Tā Viņš izpauda, ka ir Dieva. Dēls un apsolītais Pestītājs.
“Ja es nedaru sava Tēva darbus, neticiet man! Bet, ja es tādus daru, tad, ja man neticat, ticiet vismaz šiem darbiem, lai jūs saprastu un zinātu, ka manī ir Tēvs un es Tēvā.” [Jņ.10:37-38]
Uzdevums: Lasi Mk.9:1-8: Jēzus apskaidrošana.
Ieskaties