Skip to content
5. jūlijs, 2022
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

49. Kā mēs pasargājam Dieva Vārdu svētu?

  • Sākums
  • Kristus pazemošanās stāvokļa definīcija
  • e-raksti

Kristus pazemošanās stāvokļa definīcija

Dr. Dž. Teodors Millers

Kristus iemiesošanās pamatā bija neaptveramais brīnums, ka Dieva Dēls visā Dievības pilnībā stājās nesaraujamā personīgā vienībā ar cilvēcisko dabu (Jņ.1:14; Kol.2:9). Tādējādi, sākot ar pašu ieņemšanas brīdi (Lk.1:35), Kristus cilvēciskajai dabai piemita (īpašums) visi dievišķie atribūti, dievišķais majestātiskums un godība (Jņ.1:14; 2:11).

Kristus pazemošanās stāvokļa definīcija

Tomēr, lai varētu mūs pestīt ar savas vissvētākās paklausības palīdzību (aktīvās, Gal.4:4-5; pasīvās, Jes.53:4-6), Kristus kopš savas ieņemšanas brīža līdz pat brīdim, kad Viņš augšāmcēlās no kapa, atturējās no pilnīgas un konsekventas savu komunicēto atribūtu, majestātiskuma un godības lietošanas (Fil.2:6 un tālāk). Visas savas zemes dzīves gaitā, līdz pat sava pestīšanas veikuma noslēgšanai, Viņš atradās kalpa formā, panesot visas pēc grēkā krišanās izmantotās cilvēka dabas vājības un trūkumus, un esot pakļauts dievišķās bauslības pienākumiem (Mt.3:15; Gal.4:4) un lāstam (Gal.3:13).

Šo pašuzupurēšanās stāvokli mēs apzīmējam kā “Kristus pazemošanās stāvokli”. Kristus pazemošanās nenozīmē pamatā Viņā iemiesošanās aktu, lai arī tā bija visužēlīga Dieva Dēla labvēlība – pieņemt cilvēka dabu, jo, lai arī pazemošanās stāvoklis beidzās līdz ar Viņa apbedīšanu (Fil.2:8 un tālāk), personīgā vienība, kura bija personīgās vienības rezultāts, nekad nebeidzās (Ef.1:20-23; 4:10). Tāpat arī, lai gan iemiesojoties Dieva Dēls stājās patiesā un reāla vienībā ar cilvēcisko dabu, pazemošanās stāvoklis neattiecas uz Kristus dievišķo, bet gan vienīgi cilvēcisko dabu (oponējot mūsdienu kenoticismam). Baiers definē pazemošanās stāvokli šādi:

“Pazemošanās stāvokļa pamatā ir tas, ka Kristus uz zināmu laiku patiesi un reāli, tomēr brīvprātīgi atturējās no dievišķā majestātiskuma pilnīgas pielietošanas, lai varētu ciest un mirt pasaules dzīvības dēļ”.

Mācība par Kristus pazemošanos, kā tā ir izklāstīta luteriskās baznīcas ticības apliecībās, ir patiesi bibliska. Raksti ne tiki skaidri izklāsta mācību par Kristus diviem stāvokļiem vispār (Fil. 2:6-11), bet arī pilnībā attiecina uz Viņa cilvēcisko dabu ciešanu dienās dievišķoa atribūtus, majestātiskumu un godību (Jņ.1:14; 2:11; 5:17; Mt.11:27; Kol.2:3, 9 utt.), savukārt citās Rakstu vietās tas pats Kristus nelieto savas dievišķās prerogatīvas, tādējādi viens un tas pats Kristus, kurš ir neaprakstāmi bagāts, bija arī nabags (Mt.8:20; 2.Kor.8:9); Viņš, kas ir visuspēcīgs Dievs (Jņ.6:68-69; Jes.9:6), bija arī vājš (Lk.22:42-43); Viņš, kas ir visu lietu Radītājs (Jņ.1:1-4; Mt.8:27-29), bija arī pakļauts cilvēkiem (Lk.2:51-52); Viņš, dzīvības Ķēniņš (Ap.d.3:15; Atkl.1:18), tika cilvēku sagūstīts un nonāvēts (Lk.22:54-63; 23:33-37, 46).

Šos šķietami pretrunīgos izteikumus Raksti izskaidro ar to faktu, ka Dieva Dēls ne vienmēr un ne pilnībā lietoja Viņam kā cilvēkam komunicētās dievišķās prerogatīvas (Jņ.10:18: Kristus mira tādēļ, ka nelietoja savu varu dzīvot; Fil.2:6-8: Kristus mira tādēļ, ka pats pazemojās). Tādējādi, pazemošanās stāvoklis kļuva iespējams un reāls tādēļ, ka Kristus labprātīgi atturējās no tā, lai pilnībā un nepārtraukti lietotu Dievības pilnību, kura kopš pašieņemšanas brīža Viņā mita miesiskā, redzamā veidā.

Iemesls, kādēļ mūsu Pestītājs atturējās no sava pilnīgā, komunicētā dievišķā majestātiskuma pilnīga pielietojuma, ir tas, ka Viņš, saskaņā ar Rakstiem, veica pestīšanas darbu ar savu vietniecisko gandarīšanu (Jes.53:1-6; 2.Kor.5:19-21). Ja Viņš vienmēr un pilnībā būtu lietojis savu dievišķo majestātiskumu, kā Viņš to darīja savas apskaidrošanās laikā un pēc augšāmcelšanās (Mt.17:1-8; Jņ.20:17-19), tad Viņš nevarētu kļūt par Vietnieku (Fil.2:6-8; Jes.53:1-6) un nespētu mūsu vietā izrādīt pilnīgu paklausību (Gal.4:4-5; 3:13) savam debesu Tēvam. Bet, tā kā Viņš pazemojās, atturoties no pilnas un nemitīgas sava dievišķā majestātiskuma izmantošanas, pieņemot kalpa formu, atklājoties cilvēka tēlā un tādējādi pilnībā paklausot savam Tēvam (Fil.2:6-8), Viņš ir kļuvis par mūsu patiesu Pestītāju (Jer.23:6: “Tas Kungs mūsu Taisnība”), kura nabadzība ir mūsu bagātība (2.Kor.8:9), kura paklausība ir mūsu pestīšana (Gal.4:4-5) un kura nāve ir mūsu salīdzināšana (Rom.3:24-25).

Protams, ik reizi, kad tas bija nepieciešams Viņa pestīšanas uzdevuma interesēs, Kristus lietoja savu majestātiskumu un godību, ne tikai veicot brīnumus pirms savām lielajām ciešanām (Jņ.2:11), vai pildot savu pravietisko kalpošanu (Jņ.1:18), bet arī tad, kad Viņš kā mūsu Augstais Priesteris nodeva sevi kā upuri par mums (Lk.23:24), jo Viņam piešķirtās dievišķās īpašības ne tikai uzturēja Viņa cilvēcisko dabu šausmīgo ciešanu agonijā (Mt.26:38-39; 27:46), bet dievišķās godības stari atspīdēja arī ārēji, caur Viņa ciešanu tumsu (Jņ.19:25-27; Lk.23:43).

Tags: Kristīgā dogmatika Kristoloģija Mācība par Kristu Mācība par Kristus stāvokļiem

Continue Reading

« Svētā Absolūcija: Evaņģēliska grēksūdze un Absolūcija
Redzēt savus mīļotos debesīs »
                       

Ieskaties

Ko lai nu sakām?
Kristus patiesais dievišķums
Jautājums par žēlsirdīgo Dievu un kristība
Svētā Vakarēdiena nozīme baznīcas dzīvē

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Dievs pieņem grēciniekus Dievs pieņem grēciniekus
    • e-sprediķi

    Dievs pieņem grēciniekus

  • Kristus pasludinājuma pamats un saturs Kristus pasludinājuma pamats un saturs
    • e-apceres

    Kristus pasludinājuma pamats un saturs

  • kapec-musu-pestitajam-vajadzeja-but-patiesam-dievam Kāpēc mūsu Pestītājam vajadzēja būt patiesam Dievam?
    • e-mācība

    Kāpēc mūsu Pestītājam vajadzēja būt patiesam Dievam?

  • Kādēļ pestījošā ticība taisno Kādēļ pestījošā ticība taisno
    • e-raksti

    Kādēļ pestījošā ticība taisno

  • noslepuma_disciplina Noslēpuma disciplīna
    • e-refleksijas

    Noslēpuma disciplīna

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Kāds bija mūsu Pestītāja pazemības stāvoklis?
  • Kristus pazemošanās un paaugstināšanās stāvokļi
  • Kādas divas dabas ir apvienotas mūsu Pestītājā?
  • Imants Kalniņš: Dūdieviņš
  • Kristus patiesais dievišķums
  • Ticības spēkā esam iemantojuši daļu pie dievišķās dabas
  • Kaut arī Kristus ir patiess cilvēks, Viņš atšķiras no citiem

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “Viss iet uz galu, mūsu uzdevums ir rādīt vienīgo iespējamo ceļu uz nākamību (mūžīgo dzīvošanu), nevis radīt ideālu pasauli šeit…”
  • gviclo: “Šīs norises liecina par tendenci, kad pašsaprotamais kļūst nesaprotams jeb, kā citi to sauc - uzbrukums pamatvērtībām. Jēdzieni laulība, ģimene,…”
  • jean: “Jā, tāpat kā ikviens cilvēks, kas grēko un noliedz, ka grēko. Girgenzons savā skaidrojumā par 5. bausli to izsaka šādi:…”
  • Janis Karklins: “Piebilde iekavās: "Dievs neapstiprina tirānu netaisnību, nedz arī pieprasa, lai cilvēki uzskatītu netaisnību par taisnību. Tāpēc, lai gan Dievs noraida…”
  • jean: “Par ko šūmēšanās? Aborts ar atvieglojumiem (ko tas vispār nozīmē?!?) slikti, bet aborts bez atvieglojumiem (kā šķiet tas jau daudzus…”

RSS e – POLEMIKA

  • Par Jūdas vēstuli
  • Politiskās atšķirības. Vai to pamatā ir atšķirīga reliģiozitāte?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Jņ.17:17
    Svētī tos iekš Tavas patiesības, Tavs Vārds ir patiesība.

ilustrētā baznīca

Marija spēlē, Jāzeps dzied
Marija spēlē, Jāzeps dzied

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Desmit Dieva baušļi Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēks grēku piedošana Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2022


Posting....