Skip to content
23. janvāris, 2021
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

162. Kā tēls ir cilvēkā pēc grēkā krišanas?

  • Sākums
  • Svētā Absolūcija: Evaņģēliska grēksūdze un Absolūcija
  • e-raksti

Svētā Absolūcija: Evaņģēliska grēksūdze un Absolūcija

Ilārs Plūme

Kristus ir devis savai draudzei varu un uzdevumu piedot grēkus, bet veidu, kā to darīt, ir atstājis pašas draudzes ziņā. Mazā katehisma 5. nodaļā mēs lasām, kā šo varu un uzdevumu realizē luteriskā baznīca.

Katehismā aprakstītā grēku uzklausīšana un atlaišana ir mācītāja pienākums. Šā iemesla dēļ mācītājam ir jānorāda noteikta vieta un laiks, lai draudzes locekļi zinātu ­ kur un kad tie var izsūdzēt savus grēkus un saņemt Absolūciju. Tā kā Absolūcija pieder pie dievkalpošanas, tad mācītājam vajadzētu būt amata tērpā un grēksūdzes vietai vislabāk vajadzētu atrasties baznīcas telpās. Diemžēl biktskrēsli no luteriskajām baznīcām jau sen ir pazuduši, tādēļ tos vajadzētu atjaunot, vai ierīkot kādu citu vietu grēksūdzes uzklausīšanai. Šeit jāņem vērā, ka grēksūdze ir privāta, tātad arī vietai un norisei ir jārespektē tās privātais raksturs.

Pirms grēksūdzes ir nepieciešama sagatavošanās jeb sevis pārbaudīšana. Tā ir ļoti konkrēta – ikvienam sevi jāpārbauda attiecīgi pēc sava aicinājuma un uzdevuma, tas ir – kā tēviem, mātēm, dēliem, meitām, priekšniekiem vai padotajiem. Tad desmit baušļu gaismā mums jāpārbauda sevi, kā esam šos pienākumus pildījuši. Vai neesam bijuši nepaklausīgi, neuzticami, slinki, kādu aizvainojuši ar vārdiem vai darbiem; zaguši, nolaidīgi izturējušies pret citu mantu vai nodarījuši kādus citus zaudējumus. Kad esam sevi tā pārbaudījuši un Dieva baušļu gaismā ieraudzījuši savus grēkus un gribam tos izsūdzēt, tad mums noliktajā laikā un vietā ir jādodas pie mācītāja un jāsaka: “Mācītāj, es lūdzu jūs uzklausīt manu grēksūdzi.”

Tad mācītājs dod atļauju, un mēs izsūdzam tos grēkus, kas nospiež mūsu sirdi. Grēkus nevajag izdomāt. Ja mūsu sirds ir mierīga un mēs nevienu grēku neapzināmies, kas gan tomēr ir maz ticams, tad mēs sakām vispārējo grēksūdzi: “Visuspēcīgais Dievs, sirdsžēlīgais Tēvs! Es, nabaga grēcinieks, Tev sūdzu savus daudzkārtīgos grēkus un pārkāpumus, ar ko esmu apgrēkojies Tavā priekšā domās, vārdos un darbos un ar ko gan esmu pelnījis Tavu dusmību un sodību laicīgi un mūžīgi. Bet tie man no sirds žēl un gauži sāp, un es Tevi lūdzu Tavas lielās apžēlošanās un Tava mīļā Dēla Jēzus Kristus, mana Pestītāja rūgtās ciešanas un miršanas dēļ: žēlo laipnīgi mani, nabaga grēcinieku, piedod man visus manus grēkus un dod man žēlīgi Svētā Gara spēku, ka varu atgriezties. Āmen.”

Tad mācītājs jautā: “Vai tu tici, ka mana piedošana ir Dieva piedošana?” Kad grēku sūdzētājs to apstiprina, tad seko galvenā daļa, „ka no biktstēva saņemam Absolūciju jeb grēku piedošanu kā no paša Dieva, turklāt nešaubāmies, bet stipri ticam, ka tādejādi mūsu grēki ir piedoti Dieva priekšā”.

Tad seko galvenā, pati svarīgākā grēksūdzes daļa, kad mācītājs, pamatojoties uz Kristus pavēli un draudzes aicinājumu, šo pavēli izpilda un grēciniekam piedod viņa grēkus. Tādējādi tiešā un konkrētā veidā grēciniekam tiek sniegta grēku piedošana, kuru Kristus tam ir sagādājis ar Savu nāvi un augšāmcelšanos. Ja tas nepieciešams, tad mācītājs vēl ar citiem Dieva vārdiem mierina grēku sūdzētāju un atlaiž to ar vārdiem: “Ej ar mieru!”

Grēksūdzē grēciniekam nav jāapraksta savi grēki, kā tie notikuši, nedz arī jāizskaidro, kādēļ tie notikuši. Viņam vienkārši jānosauc grēks vārdā. Piemēram: Es aprunāju savu tuvāko, biju nolaidīgs utt. Grēksūdzi arī nevajadzētu jaukt ar pastorālo padomdošanu, kad mēs gribam dzirdēt mācītāja padomu kādos mūsu dzīves sarežģījumos. Šim nolūkam ir jāizvēlas cits laiks. Mācītājam jāatceras, ka piedošanai nedrīkst būt nosacījuma raksturs. Piemēram: “Ja tu patiesi nožēlo vai solies laboties,” u. tml. Evaņģēlijs jeb grēku piedošana ir dāvana, un Dāvana tikai tad ir dāvana, ja tā ir pilnīgi par brīvu. Ja par to ir kaut vai tikai drusku jāmaksā, tad tā vairs nav dāvana. Mācītāja uzdevums nav nedz izpētīt, cik patiesi kāds nožēlo grēkus, nedz arī noteikt sodu jeb gandarīšanas darbus par izdarītajiem grēkiem. Vienīgais viņa pienākums ir sniegt Kristus uzdevumā Viņa nopelnīto piedošanas dāvanu. Ja Kristus to dod par brīvu, tad mācītājam nav tiesību piedošanu pārdot.

Tags: Ticība un dzīve

Continue Reading

« Sātans ir gāzts
Kristus pazemošanās stāvokļa definīcija »

Ieskaties

Kam būs daļa mūžīgajā dzīvošanā
Vārdi un domas ir dzīvi!
Kristīgu mācītāju savstarpējā saistība
Aicinājums baznīcai atgriezties no grēkiem

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “Jani Karklin, Dievs vārds ir kā abpusēji (bauslība un evaņģēlijs) griezīgs zobens.. vai tā skaidrojums un izpratne var atšķirties? Bonhēfera…”
  • talyc: “Skatos, ka šinī jautājumā ir nepieciešams skaidrojums. Tā pat kā gaļas ēšana vai neēšana kristīgam cilvēkam ko nozīmē; tā pat…”
  • Janis Karklins: “...bet ko saka Dieva vārds?! Būtu labi arī atsauces, kādā kontekstā Luters un Bonhēfers izsaka šo domu?”
  • Roberto: “"Agrīnais Luters" māca, ka ir pieļaujama tikai pasīva un vārdiska pretošanās. "Vēlīnais Luters" apgalvo, ka konkrētos apstākļos kristietim ar ieročiem…”
  • Janis Karklins: “Vai nav tā, ka ādamiskais cilvēks(grēcīgais), visvairāk ir nodarbināts ar vainas meklēšanu pie tuvākā, valdības u.t.t., lai attaisnotu savu nepaklausību?…”

Līdzīgās e-publikācijas

  • Filma “Golgāta” izvēle starp piedošanu un atriebību
  • Grēksūdze un Absolūcija
  • Grēksūdze vai bikts, grēku nožēlošana vai atgriešanās
  • Kas tie par dīvainiem augļiem?
  • Grēksūdze ir cieši saistīta ar ticību
  • Grēksūdze internetā
  • Svētā Absolūcija: Grēksūdze un Absolūcija
  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Kā atbildēt velna uzmācīgajām apsūdzībām Kā atbildēt velna uzmācīgajām apsūdzībām
    • e-refleksijas

    Kā atbildēt velna uzmācīgajām apsūdzībām

  • kadam-pratam-mums-ir-jabut-pret-savu-tuvako Kādam prātam mums ir jābūt pret savu tuvāko?
    • e-mācība

    Kādam prātam mums ir jābūt pret savu tuvāko?

  • Ar atgriešanos saistītās iekšējās izjūtas Ar atgriešanos saistītās iekšējās izjūtas
    • e-raksti

    Ar atgriešanos saistītās iekšējās izjūtas

  • Filma "Leviatāns" Filma “Leviatāns”
    • e-video

    Filma “Leviatāns”

  • Par manis paša būšanu labam vai laba darīšanu Par manis paša būšanu labam vai laba darīšanu
    • e-refleksijas

    Par manis paša būšanu labam vai laba darīšanu

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

RSS e – POLEMIKA

  • Latvietis ir katrs Latvijas pilsonis (vai cit-valodīgi runājošie ir lojāli latvieši?)
  • Luteriskie Bībeles kometāri tiešsaistē
  • Šķelšanās LELB. Vai Rubeņa aiziešana sagraus Vanaga baznīcu?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Lk.19:10
    Tas Cilvēka Dēls ir nācis, meklēt un svētu darīt to, kas pazudis.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Evaņģēlijs grēks grēku piedošana interesanti fakti Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters Par kristīgās ticības apliecinājumu par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticība un dzīve Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2021