164. Ko tu par sevi apliecini pirmajā ticības loceklī?



Tu redzi Dr. Dž. Teodors Millers arhīvu

Attaisnošana vienīgi ticībā

Saskaņā ar nepārprotamām Rakstu mācībām, ticīgais tiek attaisnots vienīgi ticībā, bez bauslības darbiem (Rom.3:28; 4:5; Fil.3:9). Raksti apstiprina šo patiesību pozitīvā formā, tiešā veidā attiecinot attaisnošanu uz ticību (Rom.3:21-24), un negatīvā formā – izslēdzot no attaisnošanas visus pašu cilvēku darbus kā iespējamo attaisnošanas iemeslu (Rom.3:27). Patiešām, Raksti viennozīmīgi uzsver, ka visi, kuri grib izpelnīties attaisnošanu pēc darbiem, ir pakļauti lāstam (Gal.3:10), ilustrējos šo faktu ar piemēriem, kuri neatstāj nekādas šaubas attiecībā uz to, vai, runājot par attaisnošanu, no tās būtu jāizslēdz cilvēku darbi (Rom.4:1-3; Lk.18:9-14).

aisnošana vienīgi ticībā

Lasīt tālāk »



Kristīgās reliģijas centrālā mācība

Nav grūti pierādīt, ka mācība par attaisnošanu ticībā ir visas kristīgās reliģijas centrālā mācība (visfundamentālākais artikuls, artikuls, ar kuru Baznīca stāv un [bez kura] krīt.), jo tā ir pati svarīgākā Svēto Rakstu mācība, ar kuru saistās visas Evaņģēlija svētās patiesības. Tas, ko Dieva Vārds mums māca par Kristus iemiesošanos, ciešanām, nāvi, augšāmcelšanos utt., ir vienīgi šīs centrālās mācības pamats, jo Kristus iemiesojās, cieta, mira augšāmcēlās utt., lai grēcinieki, kuri nevarēja tikt pestīti paši saviem spēkiem, varētu tikt pestīti no žēlastības, ticībā Viņa vientieciskajai izpirkšanai. Tādēļ tie, kas noliedz biblisko mācību par attaisnošanu ticībā, noliedz visu kristīgo reliģiju kopumā, jo viņiem nākas mācīt pagānisko koncepciju par pestīšanu pēc darbiem, kas anulē Kristus Evaņģēliju.

Kristīgās reliģijas centrālā mācība

Lasīt tālāk »


Mācības par attaisnošanu ticībā pasargāšanai no maldiem

Kristīgā terminoloģija, ar kuras palīdzību mācība par attaisnošanu ticībā tiek pasargāta no maldiem.

Mācības par attaisnošanu ticībā pasargāšanai no maldiem

Lasīt tālāk »


Attaisnošana pēc darbiem

Atsevišķās Rakstu vietās mēs lasām arī par attaisnošanu pēc darbiem, proti, attaisnošanu cilvēku priekšā. Runājot par attaisnošanu šādā nozīmē, šis termins tiek lietots plašākā nozīmē. Patiesā attaisnošana, kura notiek Dieva priekšā un pateicoties kurai grēcinieks top par Dieva bērnu, notiek ticībā, bez bauslības darbiem (Rom.3:20-22). Tomēr šāda ticība ir zināma vienīgi Dievam; cilvēku priekšā tā paliek neredzama. Šī iemesla dēļ Dievs tos, kas viņam tic, cilvēku priekšā taisno ar viņu darbiem, proti, Viņš pierāda viņu ticību un attaisnošanu ar tās augļiem (Lk.7:47; Jņ.13:35; Mt.12:37; 25:34-40). Tāpat arī visi kristieši var gūt pārliecību par atrašanos žēlastības stāvoklī no tiem augļiem, kurus Svētais Gars ir nesis viņu sirdīs (1.Jņ.3:14; 2:3-4; 2.Pēt.1:10; Mt.6:14).

Attaisnošana pēc darbiem

Lasīt tālāk »


Attaisnošanas sekas

Tiklīdz kā cilvēks tiek attaisnots ticībā, viņš gūst visas garīgās svētības, kuras Kristus ir nodrošinājis pasaulei ar savu vietniecisko izpirkšanu (1.Kor.3:21; Rom.5:1-5). Ticībā ieguvis bērna tiesības (Gal.4:5; Jņ.1:12), viņš kļūst par Dieva mantinieku un Kristus līdzmantinieku (Rom.8:17), un viņam ir dotas visas garīgās dāvanas (1.Kor.1:4-7; Ef.1:3-8).

Attaisnošanas sekas

Lasīt tālāk »