Maldi attiecībā uz Kristus ķēnišķo amatu

Noklausies šo e-publikāciju

Runājot par Kristus ķēnišķo amatu, no dievišķās patiesības ir nomaldījušies visi tie, kuri noliedz biblisko mācību par Viņa personu un dievišķo darbu.

No šiem daudzajiem maldiem mēs pieminēsim vienīgi šos:

• Pāvestieši un reformāti, kuri, noliedzot atribūtu komunicēšanu, nodala cilvēcisko dabu no dievišķās un uzskata Kristu par Ķēniņu vienīgi pēc Viņa dievišķās dabas (Mt.28:18; 11:17; Fil.2:9-11 utt.).
• Mūsdienu kenoticiti, kuri noliedz Kristus ķēnišķo stāvokli Viņa pazemošanās stāvokļa laikā un apgalvo, ka iemiesošanās brīdī Kristus pilnībā iztukšoja sevi no dievišķajiem visuspēcības, viszinības un visuresības atribūtiem. Tādā gadījumā Kristus nevarētu būt Ķēniņš pat pēc savas dievišķās dabas (Kol.2:3, 9; Jņ.1:14).
• Subordinacionisti, kuri noliedz, ka Kristus pēc savas dievišķās dabas ir konsubstanciāls ar Tēvu un tādējādi izslēdz Viņu no mūžīgās dievišķās valdīšanas, lai arī Raksti runā par Viņa mūžīgo valdīšanu (Lk.1:33; Ef.1:21). Pakļautība, par kuru Sv. Pāvils runā 1.Kor.15:27-28, attiecas uz Kristus patreizējās, apslēptās valdīšanas formas maiņu uz tiešu un atklātu formu, kurā Kristus valdīs kopā ar Tēvu un Svēto Garu.
• Visi, kuri noliedz to, ka Kristus valda savā Baznīcā un tādēļ aizstāj Viņa vārdu un pavēles ar savām mācībām un rīkojumiem (Mt.23:8; 15:9), piemēram, visi viltus pravieši (1.Jņ.2:18) un jo īpaši – pāvestība (2.Tes.2:4), jeb antikrists.
• Visi, kuri sajauc dabas valstību ar želastības valstību, jeb Baznīcu ar valsti (pāvestieši, reformāti un citi jūsmotāji).
• Visi hiliastiķi un milleniālisti, kuri māca, ka Kristus nodibinās tādu valstību, kura nebūs nedz Žēlastības, nedz Godības valstība, bet gan to abu karikatūra, proti, tūkstošgadu valstība, kura iestāsies vai nu pirms, vai pēc Viņa otrās atnākšanas (premilleniālisti un postmilleniālisti). Mēs noraidam šos izdomājumus, jo, pretēji Rakstiem, tie:
  • pārvērš Kristus neredzamo valstību redzamā jeb miesīgā valstībā un
  • vērš visu kristiešu cerību nevis uz debesu pilnīgo godību (1.Kor.1:7; Fil.3:20-21; Jņ.17:24), bet gan uz kādu gaidāmu šīs pasaules godību, kuru Raksti nepārprotami noraida (Mt.24:1-42).
• Visi modernisti, kuri noliedz Kristus vietniecisko izpirkšanu, jo, ja Kristus nav Lielais Augstais Priesteris, tad Viņš nav arī pagodinātais un paaugstinātais debesu un zemes Ķēniņš. Modernisma Kristus ir vienīgi cilvēks, kurš nekad nespēs valdīt spēkā, sēžot pie Dieva labās rokas.
• Visi tie, kas aizstāv teoriju par attaisnošanu pēc labajiem darbiem (pāvestieši, arminiāņi utt.), jo visi, kuri mēģina gūt attaisnošanu pēc bauslības, zaudē žēlastību (Gal.5:4) un tādēļ nav spējīgi atzīt Kristu par savu žēlīgo, godībā mītošo Ķēniņu. Tie, kas noliedz Kristus Žēlastības valstību, līdz ar to noliedz arī Viņa Godības valstību. Luters:
  

  Visi tie, kas neatzīst Kristu par savu Ķēniņu un nav mantojuši Viņa žēlastību, ir un uz mūžiem paliks velna, grēka un nāves valstībā.