Nāk stunda un ir jau klāt

Tā Jēzus runāja un, Savas acis uz debesīm pacēlis, sacīja: “Tēvs, Mana stunda ir nākusi: apskaidro Savu Dēlu, lai Dēls apskaidro Tevi.” [Jņ.17:1]

Tēvs, Mana stunda ir nākusi: apskaidro Savu Dēlu. Apskaidrot nozīmē slavēt, cildināt, paaugstināt un darīt diženu. Tagad nāk stunda un ir jau klāt, kā Viņš teiktu, kad man jācieš un jāmirst visapkaunojošākā nāvē no visām nāvēm, kurā ir visa mana slava, manas dzīves un personvārda krāšņums. Un mans gods tiks aizklāts un aptumšots.

Viņš lūdzas ar tādu dedzību un neatlaidību, it kā Viņš jau karātos pie krusta un gribētu sacīt: Mani apņem pazemojums un nāve, un tieku guldīts dziļākajā tumsībā. Tagad ir laiks sevi nodot, lai tiktu paaugstināts un uzcelts godībā. Lai Dēls arī varētu pagodināt Tevi.

Viņš ir Dieva Dēls no mūžības ar tādu pašu majestāti, spēku un godu, bet nu pasaulē Viņš ir trimdā, nespēkā, nāvē un negodā, Tēva un cilvēku pamests.

Tādēļ Viņš lūdz: “Es zinu, ak Tēvs, ka Tu mani esi sūtījis pasaulē un neliksi savam Dēlam palikt apglabātam tumsībā. Tādēļ esi vēlīgs pagodināt mani, nevis lai Es iepriecinātu pats sevi, bet Tavam godam un slavai.”