Skaties, tā stunda ir klāt
08.04.2011 Autors: Dītrihs Bonhēfers e-refleksijas
Vienu noslēpumu Jēzus saviem mācekļiem bija apslēpis līdz pat pēdējam Vakarēdienam. Proti, Viņš gan nebija viņus pametis neskaidrībā par savu ciešanu ceļu. Bet dziļāko noslēpumu Viņš vēl nebija atklājis.
Tikai pēdējā kopības stundā pie Svētā vakarēdiena viņš sacīja mācekļiem: Cilvēka Dēls tiek nodots grēcinieku rokās – caur nodevību. Viens no jums mani nodos. (Mt.26:20–25).
Ienaidnieki vieni paši nevar valdīt pār viņu. Viņiem pievienojas draugs, tuvākais draugs, kas viņu nodod. Šausmīgākais nenāk no ārienes, bet gan no iekšienes. Jēzus ceļš uz Golgātu sākas ar mācekļu nodevību. Vieni guļ neaptveramu miegu Ģetzemanē (Mt.26:40), viens viņu nodod, un beigās “ Viņu pameta visi mācekļi un bēga” (Mt.25:56).
Ģetzemanes nakts beidzas. – Redzi, tā stunda ir klāt – tā stunda, par kuru Jēzus jau iepriekš ir sacījis, par kuru mācekļi zināja jau sen, un no kuras iestāšanās viņi drebēja, stunda, kurai Jēzus bija gatavs, un mācekļi nepavisam nebija gatavi, stunda, no kuras nu vairs nevarēja izvairīties ne ar kādiem pasaulīgajiem līdzekļiem – “Redzi, tā stunda ir šeit, kad Cilvēka Dēls tiek nodots grēcinieku rokās” (Mt.26:45b–50)
Līdzīgās e-publikācijas