Dedzīga mīlestība un dedzīgs naids

Mans draugs, kāpēc tu esi atnācis? [Mt.26:49]

Dzirdiet, kā Jēzus vēl mīl Jūdu, kā Viņš viņu vēl arī šajā stundā nosauc par draugu? Jēzus vēl negrib Jūdu atlaist. Viņš ļauj, lai Jūda Viņu noskūpsta, viņš neatkāpjas no Viņa.

Nē, Jūdam Viņu jāskūpsta. Viņa kopībai ar Jēzu ir jāpiepildās.

Jēzus labi zina, kāpēc Jūda ir atnācis un tomēr: kāpēc tu esi atnācis? Un Jūda, vai tu nodod Cilvēka Dēlu ar skūpstu?

Pēdējā mācekļa uzticības izpausme, apvienota ar nodevību. Pēdējā dedzīgas mīlestības zīme, apvienota ar vēl dedzīgāku naidu. Pēdējā bauda pazemīgā žestā, apzinoties šī žesta līdzi atnestās uzvaras varu pār Jēzu.

Viens, līdz visdziļākajam pretrunīgs veikums, šis Jūdas skūpsts! Nespēt aiziet no Jēzus, un tomēr viņu nodot.

Kas ir Jūda? Vai mums nevajadzētu arī pārdomāt viņa valkāto vārdu? “Jūda” , viņa vārds nozīmē “pateicība”.

Vai šis skūpsts nebija pateicība, ko Jēzum atnesa sanaidotie mācekļi un vienlaikus arī mūžīgais atteikums? Kurš ir Jūda, kurš ir nodevējs? Vai mēs raugoties uz šo jautājumu varam teikt vēl ko citu, kā vien teikt kopā ar mācekļiem: “Kungs, vai es tas esmu? Vai es?”