Vai pausts absolūti nekristīgs viedoklis?

Tēmas atkārtojums varētu nest svētību lasītājiem jeb, apustuļa Pāvila vārdiem sakot: “Man nav par apgrūtinājumu vēlreiz atkārtot to, ko esmu jau rakstījis, bet jums tas kalpos stiprinājumam.” (Fil.3:1)

Savas vēstules sākumā Jūs atsaucaties uz to, ka rakstīt vēstuli Jūs esot ierosinājis mans raksts Noteikumi par Svētā Vakarēdiena saņemšanu,, un rakstāt:

“Lasot rakstu, jau pirmajās rindkopās ir pausts absolūti nekristīgs viedoklis. It sevišķi mani pārsteidza noteikumu punkti: pie Absolūcijas un Svētā Vakarēdiena netiek pielaisti: 1) tie, kas netic un neapliecina patiesu Kristus miesas un asiņu klātbūtni Svētā Vakarēdiena maizē un vīnā; 2) tie, kas nokavējuši Dievkalpojuma sākumu.”

Pirms atbildu uz Jūsu jautājumiem, vēlos izteikt tikai savu nožēlu par Jūsu vārdiem, kas man šķiet visai pārsteidzīgi un neapdomāti. Uzmanīgāk izlasot šo noteikumu punktu skaidrojumu, varbūt būtu izpalicis Jūsu skarbais vērtējums, ka manā rakstā pausts absolūti nekristīgs viedoklis.

Katrā ziņā mans ieteikums būtu šāds: citreiz, pirms izsakāt tik kategoriskus apsūdzošus apgalvojumus, septiņreiz nomēriet un negrieziet ātri, uz labu laimi. Ja par mācītāju tiek apgalvots, ka viņš, publiski mācot ļaudis, pauž absolūti nekristīgu viedokli, tad tā ir daudz smagāka apsūdzība, nekā, ja viņš tiktu apsūdzēts zādzībā, krāpniecībā, slepkavībā vai kādā citā smagā miesas grēkā…

Bet tagad – pie lietas būtības. Jūs rakstāt:

“Es vēlētos zināt, kā konkrētais mācītājs zinās, ka es patiesi ticu Kristus miesai??”

Tiešām trāpīgs jautājums! Tikai Jūs pati to zināt, un šajā ziņā Jums ir pilnīga taisnība – neviens mācītājs to nevar zināt no malas bez īpašas atklāsmes, ja nu vienīgi tad, kad cilvēks pats skaidri apliecina savu neticību.

Taču es savā rakstā nerakstīju par to, ka mācītājam kādā intuitīvā veidā būtu jānošķir ticīgie no neticīgajiem un cienīgie no necienīgajiem, bet gan to, ka “šis noteikumu punkts ir paredzēts, lai atturētu viņus [t.i., neticīgos un necienīgos] no necienīgas Sakramenta saņemšanas, jo apustulis taču pamāca: “Kas ēd un dzer, tas ēd un dzer sev pašam par sodu, ja viņš neizšķir Tā Kunga miesu.” (1.Kor.11:29) Šis punkts domāts kā atgādinājums un pasargājums šādiem ļaudīm.”

Kā tas no manis rakstītā skaidri redzams, esmu gribējis ar šo noteikumu punktu neticīgos un necienīgos tikai brīdināt un pasargāt no nopietnas apgrēcības.

Vai tiešām tas kādam varētu šķist kaut mazliet nekristīgi!? Tad jau nekristīgi rīkojās arī apustulis Pāvils, plaši un kaismīgi brīdinādams un pamācīdams par šīm lietām 1. vēstulē korintiešiem (10. un 11. nod.). Ja nu kādam tas tomēr šķiet nekristīgi, tad labprāt esmu un palieku “nekristiešos” kopā ar apustuli Pāvilu, nekā “kristiešos” bez viņa.

Arī Jūsu nākamais jautājums ir visai trāpīgs un nesaudzīgi tiešs:

“Ja es nokavēju Dievkalpojuma sākumu, es netieku pielaista pie Vakarēdiena. Es gribētu zināt vietu Jaunajā Derībā, kur ir minēts šāds noteikums??”

Te nu man jāpadodas – Svētajos Rakstos tiešām nekur nav teikts, ka tos, kas nokavējuši dievkalpojuma sākumu, nedrīkst laist pie Svētā Vakarēdiena. Tomēr lūdzu mani tādēļ nesodīt pārāk bargi, jo arī apustulis Pāvils par dievkalpojuma norisi raksta: “Bet viss lai notiek pieklājīgi un kārtīgi” (1.Kor.14:40), un ar šo noteikumu punktu neesmu gribējis panākt neko citu, kā vien to, lai viss notiktu pieklājīgi un kārtīgi.

Arī laicīgās lietās ir sava pašsaprotama kārtība. Piemēram, teātrī pēc 3. zvana skatītāji zālē vairs netiek ielaisti. Tas tiek darīts, lai disciplinētajiem skatītājiem netraucētu baudīt mākslu un disciplinētu nedisciplinētos. Taču dievkalpojumā ir kas daudz vairāk par teātra vai kino mākslu, – vai gan tas neprasa arī daudz lielāku goddevību jeb apustuļa pieminēto pieklājību un kārtību?

[Pārpublicēts no Biķeru Draudzes Avīzes Nr.1 (33)]