Atrodot pazudušo bauslības grāmatu

Noklausies šo e-publikāciju

Tad augstais priesteris Hilkija sacīja valsts rakstvedim Safanam: “Es esmu atradis bauslības grāmatu Tā Kunga namā.” Un Hilkija iedeva šo grāmatu Safanam, un tas to lasīja… Un notika, kad ķēniņš dzirdēja bauslības grāmatas vārdus, tad viņš saplēsa savas drēbes. [2.Ķēn.22:8.11]

Kur gan citur bauslības grāmata varēja atrasties, ja ne Tā Kunga namā? Mozus Israēla bērniem bija devis pavēli nolikt bauslības grāmatu blakus derības šķirstam, kur tā parasti atradās kā liecība pret tautu [5.Moz.31:24 u. trpm.]. Šī grāmata Dieva namā nebija īpaši jāmeklē, jo visi, kas tur kalpoja, labi zināja, kur tā atrodama.

Taču mēs lasām, ka bauslības grāmata vairs nebija savā vietā. Domājams, ka tā bija noklīdusi bezdievīgā ķēniņa Manases valdīšanas laikā. Šis ķēniņš ieveda tautu bezdievībā un vajāja tos, kas gribēja kalpot Tam Kungam. Dieva vietu bija ieņēmuši elki, un arī bauslības grāmata vairs neatradās savā vietā Tā Kunga namā.

Tā mēdz notikt.

Tomēr vieta, kur priesteri veica ceremonijas un pulcējās tauta, vēl joprojām bija Dieva nams. Tikai tauta vairs nepielūdza To Kungu un bija aizmirsusi Viņa gribu.

Arī kristīgās baznīcas vēsturē daudzkārt ir gadījies, ka Dieva vārds no Tā Kunga nama ir pazudis un tā vietā ir stājusies cilvēciska gudrība. Lai arī cilvēki vēl joprojām pulcējās ārēji svētsvinīgās ceremonijās, tomēr Dieva svētā griba tika pārkāpta un atmesta.

Tā ir pati dziļākā un briesmīgākā krīze, kādu vien var iedomāties, ja Dieva bērni pat baznīcā vairs neatrod Dieva svēto vārdu.

Bet šajos Vecās Derības notikumos mēs lasījām, ka Tā Kunga svētā grāmata no jauna tika atrasta! Dieva vārda nopietnie brīdinājumi atkal uzrunāja priesterus, valdnieku un visu tautu. Sirdis tika satriektas, kā notiek ikreiz, kad uz mums runā Dieva svētā Bauslība. Tad sākās garīga atmoda, cilvēki nožēloja grēkus un izlīga ar Dievu.

“Kādēļ Tā Kunga vārds ir pazudis no Dieva nama?” – tā XIX gadsimtā pret savu laikmetu sludināja dāņu garīdznieks un dzejnieks Nikolajs Grundvigs. Arī mums arvien no jauna ir jāuzdod šis nopietnais jautājums.