:: e – BAZNICA ::

Daļa laužu mācību par ticību saprot miesīgi

Jo jūs, brāļi, esat svabadībai aicināti. Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai, turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā! [Gal.5:13]

Te apustulis it kā gribētu sacīt: jūs Kristū jau esat iemantojuši brīvību, tas ir, pēc savas sirdsapziņas un Dieva priekšā stāvat pāri visiem likumiem, esat laimīgi, atpestīti un svētlaimīgi; Kristus ir jūsu dzīvība. Tādēļ – lai arī Bauslība, grēks un nāve jūs biedē, tomēr šīs lietas nevar jums kaitēt, nedz iedzīt jūs izmisumā. Tā ir jūsu brīnišķīgā, nenovērtējamā brīvība. Nu jums arī piederas būt piesardzīgiem, lai savā brīvībā nedotu vaļu miesai.

Šī nelaime ir pārlieku izplatīta, un tas ir pats sliktākais, ko sātanam izdodas nodarīt ticības mācībai, proti, viņš panāk, ka tās brīvības dēl, ar kuru Kristus mūs ir atbrīvojis, daudzi dod vaļu miesai. Tieši par to savā vēstulē sūdzas Jūda 4. pantā sacīdams: “..ir iezagušies kādi ļaudis, par kuriem jau sen ir rakstīts, kas likti nākamajam sodam, bezdievji, kas mūsu Dieva žēlastības vietā nododas kauna dzīvei un noliedz mūsu vienīgo valdnieku un Kungu Jēzu Kristu.”

Miesa itin neko nesaprot no mācības par žēlastību, proti, ka mēs tiekam attaisnoti ne ar darbiem, bet tikai ar ticību, tādēļ Bauslībai nav nekādu tiesību valdīt pār mums. Tā nu miesa, dzirdēdama šo mācību, uzreiz cenšas to ļaunprātīgi izmantot un spriež tā: ja mēs esam brīvi no Bauslības, tas dzīvosim, kā. gribam! Nedarīsim neko labu, nedosim dāvanas nabagiem un nekādā ziņā nepacietīsim nekādas pārestības! Mums taču nav Bauslības, kura varētu mūs piespiest un sasaistīt!

Tā nu briesmas draud no abām pusēm, taču vienas ir vieglāk paciešamas nekā otras. Ja žēlastība jeb ticība netiek sludināta, tad neviens netiek pestīts, jo tikai ticība spēj attaisnot un atpestīt. Turpretī tad, kad ticība tiek sludināta, lielākā daļa laužu mācību par ticību saprot miesīgi, pārvēršot gara brīvību miesas brīvībā.

Neviens negrib uzticīgi pildīt savu pienākumu, mīlestībā kalpojot otram, bet seko savām tieksmēm un kārībām, dod vaļu alkatībai, baudkārei, lepnībai, skaudībai utt.