Cilvēks arvien kādam kalpo

“..izvēlieties šodien paši sev, kam jūs kalposit.” [Joz.24:15]

Dažkārt šie vārdi tiek minēti aplami, sakot: izvēlies, kam tu gribi kalpot – Dievam vai citiem dieviem.

Taču Jozuas vārdu jēga ir citāda. Lai to saprastu, ielūkosimies kontekstā.

Viss 15. pants skan šādi: “Izvēlieties šodien paši sev, kam jūs kalposit – vai tiem dieviem, kuriem jūsu tēvi ir kalpojuši viņpus Eifratas upes, vai tiem amoriešu dieviem, kuru zemē jūs dzīvojat.”

Jozua bija noraizējies, ka tauta nevēlējās kalpot Tam Kungam, un lūdza, lai israēlieši pārdomā savu izvēli – vai viņi vērsīsies pie nespēcīgajiem pagānu dieviem, ko tie pielūdza savu senču zemē, vai piedalīsies midiāniešu amorālajos reliģiskajos kultos. Citiem vārdiem sakot: cilvēki pēc savas dabas ir sīki, vāji un reliģiozi. Viņi arvien kalpo kādam dievam. Kam citam jūs kalposit, ja ne Tam Kungam? Ja israēlieši atteicās kalpot Tam Kungam, tad Jozua viņiem atstāja izvēli starp dažādajiem svešu tautu elkiem.

Padomāsim par to arī mēs.

Daudzi, kas auguši kristīgā ģimenē un ticībā Jēzum Kristum, savas dienas ir sākuši un beiguši ar lūgšanu. Viņi ir gājuši svētdienas skolā un kopā ar tēvu un māti apmeklējuši baznīcu. No visas savas sirds viņi ir ticējuši Dievam.

Taču tad iestājās trauksmainais jaunības laiks un no visām pusēm nāca tik daudz jaunu iespaidu. Kad meitenes un puiši sāk paši noteikt savas dzīves virzienu, viņu priekšā ir būtiska izvēle – palikt pie Jēzus vai pagriezt Viņam muguru.

Šādā brīdī mēs nedrīkstam aizmirst, ka mums, cilvēkiem, arvien kaut kam vai kādam būs jākalpo. Cilvēks arvien kādam kalpo – Dievam vai elkam. Ja nevēlies kalpot Dievam, kam tad tu kalposi? Naudai? Laicīgām interesēm? Miesas kārībām?

“Bet es un mans nams – mēs kalposim Tam Kungam,” sacīja Jozua. Toreiz Israēla tauta atjaunoja savu derību ar Dievu.

Dari arī tu tāpat!