:: e – BAZNICA ::

Stipra ģimene – valsts pamats

“Es un mans nams – mēs kalposim Tam Kungam.” (Joz.24:15)

Viņš runā par savu saimi, par saviem radiem, par saviem bērniem, bērnu bērniem, par visiem tiem, kas pieder pie viņa nama. Un mēs redzam, ka iesākoties no šī nama, kur viens nama tēvs pasaka un apliecina visas pasaules priekšā savu ticību. Kur viņš pasaka: es un mans nams – mēs kalposim Tam Kungam. Jūs varat darīt kā jūs gribat jūs kalpot vai nu tiem dieviem, kuriem kalpojuši jūsu tēvi vēl pirms Ābrahams tika aicināts, jo atmiņu par šiem dieviem tauta vienmēr ir nesusi līdz. Vai arī viņš saka: jūs varat kalpot tiem dieviem, kuriem kalpojušas tās tautas, kuru vietā jūs esat ienākuši Apsolītajā zemē. Es un mans nams – mēs kalposim Tam Kungam.

Un mēs redzam kā šī liecībā uzrunā visu tautu un lai gan Jozua ļoti nopietni atkal un atkal liek cilvēkiem saprast cik grūtas un nopietnas ir šīs lietas, kas saistītas ar kalpošanu Tam Kungam, tautas beigu beigās visi kā vien vīrs saka: mēs arī kalposim Tam Kungam.

Šeit mēs redzam kādu ļoti nozīmīgu kārtību, kuru mēs šodien kaut kā pa daļai esam aizmirsuši – cits vairāk cits mazāk, bet šeit tiek norādīts uz tādu kārtību, ka nevis ģimene kaut kādā veidā tiek palīdzēta veidot no valsts. Kur kaut kādā veidā sabiedrībai kopumā iznāk izauklēt ģimeni un darīt to stipru it sevišķi šajos laikos, kur mēs tik daudz gaidām no valsts no tautas. Un tad, kad to nedabonam, tad sakām: šī tauta šī valsts man nav vajadzīga, jo es viņai neesmu vajadzīgs.

Bet mēs redzam kādu pavisam citu kārtību, ka no stipras ģimenes, kas dievbijībā audzināta un kopta, svētība izstaro uz visu tautu. Un tur, kur ir viens nama tēvs, kurš var pateikt: es un mans nams – mēs kalposim Tam Kungam, reizēm notiek tā, ka arī cilvēki atgriežas no saviem elkiem, no savas bezdievības un arī līdzi saka: mēs arī kalposim Tam Kungam. Un tikai tad tauta top par tautu un tikai tad valsts top par valsti..

[Fragments no sprediķa, kas sacīts Biķeru draudzē]