Bīties un godāt

“Neizstiep savu roku pret savu dēlu un nedari tam it nekā, jo tagad Es zinu, ka tu bīsties Dieva un neesi taupījis savu vienīgo dēlu Manis labad.” [1.Moz.22:!2]

Šajā vietā jāievēro arī, ka tas, par ko tiek slavēts Ābrahams, proti, ka viņš bīstas, mīl un godā Dievu, attiecināts ne tikai uz ticību, bet arī visu dievkalpošanu – kā koku ar augļiem. Jo bīties Dievu, tas ebrejiem nozīmē – godāt Dievu jeb kalpot Dievam, mīlēt un augstu vērtēt Viņu.

Dievu neklājas bīties nekur citur, kā vien Viņa Vārdā – kā 2.Mozus grāmatā (20:3-4) rakstīts: “Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā. Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes.” Kur Dievs atklājas savā Vārdā, tur arī tev Viņam jākalpo un jādod Viņam gods. Tādā gadījumā tu bīsties Dievu pareizi, tā, kā piederas Viņu bīties.