347. Kādēļ Kristus vārdus "tā ir mana miesa" un "tās ir manas asinis " mēs nedrīkstam saprast kā līdzību?


Vai tiešām Dievs pats runā ar mums Svētajos Rakstos?

“Liec, lai Tavs kalps Tavu bausli stingri atzīst par Tavu vārdu, ka viņš tiešām Tevi bīstas! .. Visi tavi vārdi ir patiesība, un Tavas taisnās tiesas paliek mūžīgi.” [Ps.119:38,160]

Vai tiešām Dievs pats runā ar mums Svētajos Rakstos?

tiešām Dievs pats runā ar mums Svētajos Rakstos?

Vai tiešām Dievs pats runā ar mums Svētajos Rakstos? Kas šādi šaubās, savā sirdī uzskata Dievu par meli, kurš nedara to, ko runā.

Šādam cilvēkam jāzina, kad Dievs atdara savu muti, skan trīs vārdi.

Ar vienu vārdu Viņš radīja pasauli. Psalmists saka: “Viņš runāja, un tā notika, Viņš pavēlēja, un viss radās.” [Ps.33:9]

Mums jāņem vērā lielā Dieva vārda atšķirība no cilvēka vārdiem. Cilvēka vārdi ir vienīgi skaņa, kas izlido gaisā un pavisam drīz izgaist. Bet Dieva vārds ir dižāks par zemi un debesīm, jā, dižāks par nāvi un elli, jo tas ir Dieva spēks, kas pastāv mūžīgi. Tādēļ mums centīgi jāmācās Dieva vārds, un stingrā pārliecībā jāzina un jātic, ka pats Dievs runā ar mums.

Dāvids to zināja un ticēja, tādēļ sacīja: “Dievs runāja Savā svētajā vietā: “Es priecāšos.”" [Ps.108:8]

Arī mums par to jālīksmo, kaut gan šādu prieku un sajūsmu bieži pārņem trauksme.

To pieredzēja Dāvids. Piedzīvotie un pārciestie neskaitāmie kārdinājumi un cīņas lika viņam sacīt: “Es zinu, Kungs, ka Tavas tiesas ir taisnas, un Tu pārbaudīji un pazemoji mani pēc Savas uzticības.” [Ps.119:75]

Mums arvien jāpriecājas Kungā, lai gan ar bijību un godbijību pret Viņu.

Birkas: , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.