Sagatavošanās
17.03.2008 Autors: Jozefs Imbergs e-apceres
“[Tie] ņēma palmu zarus un izgāja Viņam pretim, kliegdami: “Ozianna, slavēts, kas nāk Dieva Tā Kunga vārdā, Israēla ķēniņš!”” [Jņ.12:13]
Mēs nezinām, vai pūlis šajā dienā bija tas pats, kas dažas dienas vēlāk skubināja pārvaldnieku sist Jēzu krustā. Pa daļai tas varētu būt bijis tas pats. Pievienoties pūlim vienmēr ir bīstami. Savos kliedzienos un prasībās tam var būt taisnība, bet tas var arī drausmīgi kļūdīties, būt negodīgs, savtīgs, netaisns, musinātāju sakūdīts. Pievienojoties šādam pūlim, mēs varam krist tam par upuri un galu galā izdarīt kaut ko ļoti sliktu.
Daudz svarīgāks par pūli ir Ķēniņš. Šodien Viņš ir ienācis Savā svētajā pilsētā, triumfēdams nevis pēc cīņas, bet pirms cīņas, lai piepildītu pestīšanas apsolījumus. Viņa pilsēta Jeruzaleme kļūs par cīņas, ciešanu, nāves un augšāmcelšanās pilsētu. “To visu Viņa mācekļi sākumā nesaprata, bet, kad Jēzus bija ticis apskaidrots, tad viņiem ienāca prātā, ka tas par Viņu bija rakstīts un ka tāpēc tie Viņam to bija darījuši.”
Viss šeit, Jāņa evaņģēlija 12. nodaļā, uzsver Jeruzalemē ienākšanas nozīmi: “Ozianna” saucieni; Marijas, Lācara māsas, rīcība – viņa svaidīja Jēzu un tā sagatavoja Viņu nāvei un kapam; Lācars, ko Jēzus bija uzcēlis no mirušajiem un kas ar savu klātbūtni vien apliecināja Jēzus atnākšanu un uzvarošo augšāmcelšanos.
Kā tad mums sagatavoties Lielās piektdienas un Lieldienu rīta svētkiem? Tas izšķirs, kā mēs dziedāsim savu “Ozianna”.
Līdzīgās e-publikācijas