Gaidot pastaro dienu

“Slavēts, kas nāk Tā Kunga vārdā! Ozianna visaugstākās debesīs!” (Mt.21:9)

Kad Jēzu Kristus ienāca šajā pasaulē, sākās jauns laiks. Tas sākās jau tad, kad Viņš piedzima Betlēmē, tad, kad Viņš sāka mācīt un sludināt Saviem ļaudīm. Taču jauns laiks sākās arī tad, kad Viņš uz ēzeļa iejāja Jeruzalemē, ķēniņu galvaspilsētā, Savā galvaspilsētā.

Kāpēc tas viss notika? Vispirms, tas bija apsolīts Svētajos Rakstos. Mesijam, Dieva Dēlam, bija jāparādās šādā veidā. Vēl bija sacīts, ka Mesija nevaldīs ar ieročiem, bet ar mīlestību un žēlastību. Jeruzalemei tādējādi bija jākļūst par Viņa ciešanu, nāves un augšāmcelšanās pilsētu. Tur Viņam būs jāmirst par pasaules grēkiem.

“Advente” nozīmē “atnākšana”. Kad mēs svinam Adventi, tas nozīmē, ka nāk Jēzus. Viņš nāk mūsu baznīcās, lielās un mazās pilsētās, ciemos un mājās. Tad mums būtu Viņš jāsveic: “Slavēts, kas nāk Tā Kunga vārdā!” Bet kāpēc mēs to atkārtojam gadu pēc gada? Tāpēc, ka mēs varam pagurt ticībā. Jēzus grib, lai mēs būtu nomodā un lūgtu, lai mēs būtu gatavi saņemt un sveikt Viņu, kad Viņš nāks pastarajā dienā “debess padebešos ar lielu spēku un godību.” (Mt.24:30)