Divi mantojumi! Vai esmu bagāts?

Noklausies šo e-publikāciju

“Jūs zināt, ka esat ne ar iznīcīgām lietām – sudrabu vai zeltu atpirkti no savas aplamās dzīves, mantotas no tēviem, bet ar Kristus, šī bezvainīgā un nevainojamā Jēra, dārgajām asinīm.” [1.Pēt.1:18-19]

Šie apustuļa Pētera vēstules panti atklāj ļoti būtisku lietu. Tas runā par – mantojumu un atpirkšanu (ko arī dēvē par mantojumu).

Piedzimstot šajā pasaulē mēs visi saņemam lielu mantojumu. Nosauksim to par pirmo mantojumu. Šis mantojums slēpj sevī milzīgu potenciālu. Tā nestie augļi visos laikos cilvēkiem ir likuši šausmināties. Šie augļi joprojām ir pamats Dieva apšaubīšanai. Šis mantojums ir “aplamā dzīve.” Mantojums, kas ne vien izpaužas cilvēka zemes dzīvē, bet arī ieved viņu mūžīgā nāvē. Tas tiek dēvēts arī par veco cilvēku (Ādamu) un netaisnību (grēku).

Pravieši un apustuļi Dieva uzdevumā par to ir sludinājuši un mācījuši pretī saņemot naidu, noraidījumu un izsmieklu. Jā! Naidu, noraidījumu un izsmieklu, jo citu neko šīs pasaules bērni nespēj sniegt.

Lielākā problēma ir tā, ka noliedzot savu iedzimto grēcīgumu (mantoto no tēviem), mēs noliedzam nepieciešamību pēc Glābēja. Mēs maldinām sevi – sev par pazudināšanu, jo Jēzus Kristus mūs ir atpircis tieši no “aplamās dzīves, mantotas no tēviem.”

Tad mēs pašapmierināti un lepni saucam, ka mums pilnīgi pietiek ar pirmo mantojumu, un mums cita nevajag. Ar mums viss ir kārtībā, neskatoties ne uz Dieva brīdinājumu, ne paši uz savu dzīvi.

Otrais mantojums ir pavisam citāds. Tas ir dievišķs mantojums. Tas dara bagātu ar mantu, ko rūsa un kodes nebojā – ar mantu debesīs. “Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki – Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki. [Rom.8:17]

Mēs esam atpirkti ar Kristus asinīm. Atpirkšanu un glābšanu cilvēks iemanto, kad atdzimst caur ūdeni un Garu. Piedzimšana par Dieva bērnu ir Kristībā iegūtais dārgums. Tas kopā ar ticību, kas nāk no sludināšanas ir Dieva dāvanas mūsu glābšanai. To nevar atrast nekur citur šajā pasaulē. Ne kādā reliģiskā praksē, ne grāmatās, ne pētījumos, ne vingrinājumos. Tas nav nedz zvaigznēs, horoskopos, lūgšanās vai klosterī. Tas nav nedz mūsu būtības dziļumos nedz arī citādi kā saņemams. Īsi sakot tas nav nekur citur, kā vien pie Kristus, par ko skaidri liecina Svētie Raksti.

Tātad, ticībā un Kristībā ir šīs mantojums. “Jūs jau visi ticēdami uz Jēzu Kristu esat Dieva bērni.” apliecina apustulis Pāvils “Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus Vārdā, esat tērpušies Kristū. Tur nav ne jūda, ne grieķa, nav ne kalpa, nedz svabadā, tur nav ne vīra, nedz sievas, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū. Bet, kad jūs piederat Kristum, tad jūs esat Ābrahāma dzimums, mantinieki pēc apsolījuma.” [Gal.3:26-29]