Ar visdziļāko nopietnību ir jāpievēršas Dieva vārdam

“Un tie mācīja Jūdā, un tiem līdzi bija Tā Kunga bauslības grāmata, un tie gāja apkārt pa visām Jūdas pilsētām un mācīja tautu.” [2.Lku.17:9]

Labu un krietnu vīru, kas spējīgi mācīt, nekad nevar būt par daudz. Ikvienai jaunai paaudzei vajadzīgi īsti mācītāji un ceļa rādītāji. Taču galvenais ir mācīt labi, pareizi un atbilstoši.

Ļoti labi to bija sapratis gudrais ķēniņš Jošafāts, kas uz visām Jūdas pilsētām izsūtīja ziņnešus, lai nestu viņiem Dieva bauslības grāmatu un tā kļūtu par visas mācības pamatu.

Cauri gadu simteņiem arī mūsu tautai ir mācīts Dieva vārds. Šī mācība gan ne vienmēr ir bijusi tāda, kādai tai jābūt, tomēr arī pašos tumšākajos laikos Dieva vārda gaisma mūsu tautā nav apdzisusi.

Savukārt ticības un garīgas atmodas laikos Dieva vārds ir skanējis skaļi un skaidri un mūsu tautai sludināta gan Dieva svētā Bauslība, gan Kristus Evaņģēlijs. Līdz ar to mēs esam saņēmuši ļoti bagātu mantojumu.

Mūsu dienās ļoti bieži nākas atdurties pret tumsu un zināšanu trūkumu, jo izpratne par ticību ir pārāk niecīga un Dieva vārdam nav autoritātes.

Tādēļ Dieva tautai ar visdziļāko nopietnību ir jāpievēršas Dieva vārdam. Un mums pašiem, kas ticam Jēzum un Bībelei kā Dieva iedvesmotam vārdam, ir jādzīvo saskaņā ar šo vārdu it visā, ko sakām un darām.

Mums ir dota brīvība runāt un sludināt mūsu pašu tēvu zemē. Strādāsim, kamēr vēl ir diena!

Un galvenais: mācot un vadot cilvēkus, kuri vēlas klausīties, neaizmirsīsim mūsu Kunga Grāmatu.

Diemžēl pārāk bieži no kancelēm skan cilvēciski spriedumi un reliģiski viedokļi. Dieva svētās Bauslības vietā, kas vienīgā spēj pārliecināt cilvēkus par grēku un nolikt viņus uz ceļiem, skan vienkārša moralizēšana.

Brīvību nesošā Evaņģēlija vietā, kas sludina pasaules grēku nesēju Dieva Jēru, skan visādi suģestējoši vārdi un izteikumi. Un gala rezultātā no kanceles vairs neskan ne Bauslība, ne Evaņģēlijs, bet gan reliģiska muldēšana.

Tāpēc mums jākļūst par tādiem cilvēkiem, kas, mācot tautu, allaž sev līdzi nes Dieva Svēto Grāmatu. Mūsu vienīgais ceļvedis uz svētību un glābšanu ir Dieva vārds, kas mums pašiem arvien jālasa un jāuzklausa.