Lūgšanās nepiesaucamais

Vai lūgšanās būtu jāpiesauc arī eņģeļi un svētie, kas ir jau miruši?

Nekādā gadījumā, jo:

• par eņģeļu un svēto piesaukšanu lūgšanās nav nevienas skaidras norādes Rakstos, neviena apsolījuma, neviena piemēra;
• nedz eņģeļi, nedz svētie nevar dzirdēt sirds nopūtas vai arī līdzēt visās briesmās un glābt no tām.

Sirds pieviļ un sirgst! Kas zina?! “Es – Kungs, es caurskatu prātus, es pārbaudu sirdis un dodu ikvienam pēc viņa augļiem, pēc viņa darba augļiem!” [Jer.17: 9-10]

Tu gan esi mūsu Tēvs – taču Ābrahāms mūs nepazīst, un Israēls mūs nepagodā – tu, Kungs, esi mūsu Tēvs, jau no senlaikiem mēs tevi saucam par savu Izpircēju! [Jes.63:16]

Un es nokritu pie viņa kājām, lai viņu pielūgtu. Bet viņš man saka: “Pielūko, nedari tā – es esmu kalps, tāpat kā tu un tavi brāļi, kam ir Jēzus liecība, – pielūdz Dievu, jo Jēzus liecība ir pravietošanas gars!” [Atkl.19: 10]