Mirušo un viņu relikviju godināšana

Vai pienākas kāda godināšana svēto mirstīgajām atliekām, svēto attēliem vai simboliskos priekšmetiem?

Svēto mirstīgās atliekas, viņu kauli ir jāaprok kā tas kristīgajā tradīcijā pienākas, līdz ar viņiem piederošām lietām (relikvijām) un tamlīdzīgiem priekšmetiem.

Tu aiziesi mierā pie saviem tēviem un tiksi aprakts lielā vecumā! [1.Moz.15:15]

“Tajā laikā,” saka Kungs, “lai iznes no kapiem Jūdas ķēniņu kaulus, tās augstmaņu kaulus, priesteru kaulus, praviešu kaulus un Jeruzālemes iedzīvotāju kaulus. Lai tos izkaisa zem saules un mēness un zem zvaigžņu pulkiem, ko tie mīlējuši, kam tie vergojuši, kam skrējuši pakaļ, pēc kā dzinušies un kam klanījušies, – lai tos nedz vāc, nedz aprok, lai tie ir par mēsliem uz zemes virsas! [Jer.8:1-2]

Koka, akmens vai kādus citu radītu lietu pielūgšana ir pagāniska elkdievība, kas Svētajos Rakstos ir aizliegta un tiek uzskatīta par Dieva zaimošanu.

Jo mūsu Dievs ir debesīs, viņš dara visu, kas tam tīk! Viņu elki ir sudrabs un zelts, cilvēku roku darināti, mute tiem ir, bet tie nerunā, acis tiem ir, bet tie neredz, ausis tiem ir, bet tie nedzird, nāsis tiem ir, bet tie nesaož, rokas tiem ir, bet tie nesatausta, kājas tiem ir, bet tie nestaigā, pat ņurdēt nejaudā to rīkles! Tādi paši to darinātāji un visi, kas uzticas tiem! [Ps.115:3-8]

Turpretim nožēlojami ir tie, kas, cerības saistot ar nedzīvo, par dieviem dēvē to, kas darināts cilvēka rokām: ar prasmi, dzīvos radījumus atveidojot, kaldinātu sudrabu un zeltu, vai nederīgu akmeni, sensenas rokas darbu. [Gudr.13:10]