:: e – BAZNICA ::

To pie krusta iemīlešu [166]

To pie krusta iemīlešu, Savu Kungu Jezu Krist;
Grēkiem vairs nepiederešu, Pie ta vien es gribu mist.
Atkāpies, tu pasaul’s prieks, Jo tu Dievam ienaidnieks!
To pie krusta iemīlešu, Viņam vien es piederešu.

Tam pie krusta es pieķeros, – Pasaul’, ko tu brīnijies,
Ka tam ticu, tam pietveros? Jezus par man nodevies,
Viņš man mieru iedevis, Dzīvibā man ievedis.
To pie krusta iemīlešu, Viņam vien es piederešu.

To pie krusta godinašu, Grēks, es tevi ienīstu!
Vaj to Kungu skumdinašu, Kas nes manu sodibu?
Tad es krustu smādētu, Viņa as’nis nievātu.
To pie krusta iemīlešu, Viņam vien es piederešu.

To pie krusta es pieminu, Kad man grēki biedina.
Viņu glābeju sev zinu, – Atņemta sirds-bailiba!
Liedams savas asinis Parādus viņš deldejis.
To pie krusta iemīlešu, Viņam vien es piederešu.

To pie krusta turēt dzīšos, – Ne es badu briesmibas,
Ne kautkādas bēdas bīšos, Ne ar kas man vilinās
Nost no Jezus, – gods un zelts, Viss pasaules spēks ir velts.
To pie krusta iemīlešu, Viņam vien es piederešu.

To pie krusta iemīlešu, – Nāc tik, nāve, nākdama,
Kad es pīšļos izputešu, Būšu Jezus draudzibā.
Tur es viņu skatišu, Savas dvēs’les brūtganu!
To pie krusta iemīlešu, Viņam vien es piederešu.