Debess vairak skan no priekiem [76]

Mīļais Jezus, siržu rota Pasaulei no Dieva dota,
Mūsu bēdu remdetajs!
Kad es pie sev pārdomaju, Kādu parādu es krāju
Un neka nenomaksajs,-
Ak, tad es nevaru saprast, Kur būs galā mieru atrast!

Es no dabas grēcigs dzimis, Dzīvojot vēl grēkos grimis;
Kāda mana dvēselit?
Dieva ģīmi zaudejusi, Vella valgos iekritusi,
nekas labs iekš tās nemīt,
Vēl ikstundas un ikdienas Visur vainas man piesienās.

Pats nezinu, kur jagriežās, Tavas dusmas virsū spiežās,
Mieru es ne-atromu:
Apkārt mani ļaudis plosās, Augšā debess melna jožās,
Lādam dzirdu sātanu,
Pati zeme zvanīt zvani, Sūdzedama sūdz pret mani.

Grēku deldetajs vis’mīļais, Savas asinis aizķīlajs,
Jezus, nāc par palīgu;
Žēlnieka man nav nekāda, Pats pie Tēva par man gāda,
Izdzēsi to parādu!
Kad tu par man cietis esi, Tad tos parādus ar nesi.

Velti ir, kaut būtu liedzies, Visādi es, Kungs, noziedzies,
Elles mokas pelnijis;
Es savām krūtīm situ, Jezus, tev pie kājām kritu, –
Es tavs bērns, kas pazudis,
Gaužām asarām apsūdzos, Žēlastibas gauži lūdzos.

Debess vairak skan no priekiem Tad kad no simts grēciniekiem
Viens pie Dieva atgriežās,
Ne par simtiem taisniem tādiem, Kas no grēkiem it nekādiem
Nezin un neizbīstās;
Saņem man, tad es uz priekšu No tiem veciem ceļiem bēgšu.

Tev, mans Jezus, es pieķeros, Es pie tava krusta tveros;
Grēku suga, atkāpies!
Es bez Jezus bij’ nonīcis, Grēku dziļumos es slīcis, –
Jezus, tu mans žēlnieks es’.
Es par ell’ un vellu smiešu, Ar tev debesīs ie-iešu.