Tas Kungs ir man tas labais gans [578]

Tas Kungs ir man tas labais gans, – Man netrūks vairs nenieka!
Es esmu viņa, viņš ir mans, – Par to sirds pilna prieka.
Viņš ir pie man, To zinu gan, Viņš ved uz taisnu ceļu, –
Pie viņu priekus smeļu.

Uz savu vārdu ganibām Viņš liek tās avis ganīt,
To dzīvo ūdeni dod tām, Tām neliek badu manīt.
Viņš tvīkšanā tās spirdzina, Tās ved uz savām pēdām
Un glābj no visām bēdām.

Kad nāves-ēnas ieleijā Viņš manim staigāt liktu,
Tad es nebīstos ļaunuma, – Pie viņa tak paliktu!
Kungs, tu pie man Tad būsi gan, Tavs koks un zizlis mani
Iepriecina un gani.

Tu manim galdu sataisi Ar gardumu man mielot,
Pret naidnieku man aizstāvi Un grēkus gribi piedot.
Tu pildi man Ar svētišan’, Ar prieka elji svaidi,
No rokām nepalaidi.

Ak tava svētiba, mans Dievs, Man redzama ikrītu!
Man žēlastiba pakaļ ies, Kamēr es šeitan mītu.
Pie tevis vien Ikkatru dien’, Mans gans, man gribās kavēt,
Tev tavā namā slavēt.