Mana dzīviba ir Viņa ziņā [513]

Mans sargs un gans ir Dievs tas Kungs iekš debess; –
Kas kaitēs man? Kam man sirds tad drebēs?

Uz zaļām ganibām viņš mani vada,
Pie skaidra ūdens ved, par mani gāda,
Man dvēs’li remde sava vārda labā,
Uz taisniem ceļiem mani ved un glaba.

Kaut man jastaiga tumšā nāves-ēnā,
Es būšu drošs pie Dieva, tāda lēna,
Kas man stāv klāt, kas redz, kur es palieku;
Man viņa vārda spēķis, kas dod prieku.
Priekš skauģa acīm viņš klāj manim galdu,
Man priekšā celdams debes-Mannu saldu.

Viņš man ar elji manu galvu svaidīs,
Ar pilnu biķeri viņš mani gaidīs,
Man svētiba un labums būs pie viņa,
Un mana dzīviba ir viņa ziņā.
Es viņa namā vienumēr palikšu,
Ar viņu visu mūžu tā pietikšu.

[168. 1.]