Dievs, kāpēc tu esi mums tik tuvu?

Dievs, Tu uzsāki ar mani.

Tu mani satiki, un mani nevēlējies laist vaļā, atkal no jauna šeit vai tur pēkšņi gadies man ceļā, tu mani vilināji un apmāji, Tu manu sirdi darīji paļāvīgu un gribīgu, Tu runāji uz mani par Tavām ilgām un mūžīgo mīlestību, par tavu uzticību un spēku; kad es meklēju spēku, Tu mani stiprināji, kad es meklēju balstu, tu mani turēji, kad es meklēju piedošanu, tu man piedevi manu vainu. Es nevēlējos, ka tu uzveic manu gribu, manu pretošanos, manu sirdi.

Dievs Tu mani aizvilināji tā, ka nevarēju pretoties, tā, ka es sevi atdevu Tev. Kungs Tu mani pierunāji un es ļāvos, ka Tu mani pierunā. Kā tādu bez sajēgas esošu Tu mani satvēri, un nu es vairs nevaru tikt no Tevis vaļā.

Tu esi kļuvis par stipru un Tu mani uzvarēji.