Jēzus palīdz kauties [439]

Ak Jezus, uzlūko Un palīdz manim kauties!
Man karš ar grēkiem ir, Mans gars grib tiem atrauties.
Viņš ļoti ilgojas No visiem vaļā kļūt;
Bet vēl no vājības Tas viņam visai grūt’.

Pasaule, vels un nāv’ Man tur savaldzinatu;
Lai griežos šurp un turp, Es redzu sev atstātu.
Pabrīžam rādās gan Man ta virsrociba,
Bet brīžam atkal es Vēl guļu apakšā.

Es skriedams darbojos; Ak kaut es jel atrastu
To miera celiņu, Kaut noliktu to nastu,
Ko manim bauslība Uzliek ar grūtumu!
Ak, spēku ta nodos, Nedz dar’ man svabadu.

Tu, Jezus, vari vien Man pestīt no šām nokām,
Jo mans spēks stāv pie tev, Iekš tavām stiprām rokām.
Ja spēku nedodi, Tad mans darbs velti būs,
Un mana ilgošan’ Piepildita nekļūs.

Ak Kungs, apžēlojies Pēc savas žēlastibas!
Dod manai dvēselei Tās īstas palīdzības.
Pie kājām guledams Es tev neatstāšu,
Kamēr tu uzvari Un man dod’ dzīvibu.

Tu esi solījies No manim neatstāties;
Ja sirds atgriežās vien, Tad man būs labi klāties.
Es gribu visai sev Tev vienam upurēt,
Ka tava mīliba Iekš man var pastāvēt.

Ņem tevim visai man, No sevis es iziešu;
Tev, savam vadoņam, Es mūžam pakaļ skriešu.
Ak turi stipri man, Izdzen tos naid’niekus,
Satais iekš manim tev It šķīstus mājokļus.