Ak Dieva Gars, mans augstais Prieks [207]

Ak Dieva Gars, mans augstais Prieks, Mans īstais debes-padomnieks,
Es nāku lūgdams tavā priekšā: Ved tu man pats pie Dieva iekšā.
Es lūdzu, lai neiztrūkstos, Kad Dieva priekšā rādīšos;
Pamāci pazīt Pestitaju, Kas manis labad nāvē gāja.
Alleluja, Alleluja!

Tu manim bēdās klātstāvi, Tu manu mēli atraisi,
Ka Kristu es apliecinaju, Priekš pasaules to sludināju;
Tu manu prātu spēcini, Ka godu, mantu, asini
Ticības pēc labprāt atļauju Un savu krustu sev uzkrauju.
Alleluja, Alleluja!

Ak labais Gars, tu to neļauj, Ka sātans man uz ļaunu rauj!
Tu esi pie man manās bēdās, Kad mana sirds ar bailēm ēdās.
Kad es no pasaules atstāts, Tad no tev topu drošināts,
Un kad pagalam jau piekūstu, Tad caur tev stiprināts es kļūstu.
Alleluja, Alleluja!

Tu taisnais Gars, man atspīdi Par gaismu, tu man parādi,
Ko visa pasaule neatjēdz, Noslēpumus tu manim atslēdz;
Ko prāts nekad neizpratīs, To ticībā es atzinies,
Ta Kunga darbus brīnojamus Un viņa ceļus neprotamus.
Alleluja, Alleluja!

Tev, cienigs Gars, es klausišos, Tu man to saprašanu dos’,
Lai pēc ša mūža citu gaidu, Kur aizmirsišu visu vaidu.
Tavs vārds man rīta zvaigznite, Kas man spīd tumšā pasaulē;
Ko pret šo vārdu cits man mācīs, Ne mūžam prātā man nenācīs.
Alleluja, Alleluja!

Kad Dieva vārdus noklausos, Ak svēts Gars lai nepaļaujos
Uz to, ka ausīm dzirdejs esmu; Dod, ka es labus augļus nesu!
Savadi miesas grēku-prāt’ Un stāvi man ar spēku klāt,
Kad pasaul’ kārdina man vāju, Lai tomēr tevi neatstāju.
Alleluja, Alleluja!

Kungs, visur man iestiprini; Ir tad no man neatkāpi,
Kad nāve lauzīs manu sirdi,- Tad manas nopūtas, Kungs dzirdi,
Un manas mokas vieglini; Pamāci, piedod, pavadi
No šejienes man cietumnieku, Iedod man mūžam Dieva prieku.
Alleluja, Alleluja!