Pēc krusta redzi dzīvibu [165]
Tev pateicam, Kungs Jezus Krist,
Kas par mums licies krustā sist,
Izlējis savas asinis,
Caur tām mūs svētus darijis.

Tu patiess cilveks, Patiess Dievs,
Caur tavām as’nīm lūdzamies,
No mūž’gas nāves pesti mūs,
Mums stāvi klāt, kad nomirt būs.
No grēk’ un kauna pasargi,
Ar savu roku stiprini,
Ka krustā varam paciesties,
Caur tavu krust’ ieprieceties,
Un palīdz pie tās ticības,
Ka tu nekad nūs ne-atstās’,
Kamēr caur tavu palīgu
Pēc krusta redzam dzīvibu.
Ieskaties
Aleksandrs Neilands: 1941.gada 14.jūnija piemiņai
Kur paliks Bābele? [240]
Es savus grēkus sūdzos [351]
Dzīvs es tavs; Tavs, kad es mirstu [70]
Ne tikai ausīs, bet sirdī
Sveicieni 8.martā