Es savus grēkus sūdzos [351]

Es savus grēkus sūdzos Tev, mīļais Kungs un Dievs!
No visas sirds es lūdzos: Negribi dusmoties,
Bet man tos grēkus piedot, Man jaunu prātu iedot; –
Ak Tēvs, apžēlojies!

Caur Kristu, savu Dēlu, Man gribi žēligs būt!
To lūdzos agr’ un vēlu: Es gribu pestīts kļūt
Caur Kristus stieptām rokām, Caur viņa nāves mokām,
Ko cietis viņš tik grūt’!

Ak to bij Jezum matīt, Kas ir tavs īpats bērns!
Tapēc negribi skatīt, Cik liels mans grēku mērs;
Bet to pie krusta-staba Ir cietis manis labā
Šis nenoziedzīgs jērs!