Ak Dievs, cik bēdu man uzkrīt [536]

Ak Dievs, cik bēdu man uzkrīt, Cik sirdēstu man ir šobrīd,-
Tas šaurais ceļš uz debesi Man staigājams kā tuksnesī.
Ta mies’ un asins nedzenās Pēc tavas debes-godibas.

Uz kurien es tad griezišos? Pie tev, ak Jezus, pietveršos.
Pie tev sirds atrod padomu Un palīgu un priecibu.
Kungs, to tu mūžam neatstāj’, Kas pie tev turās ticibā.

Tas ir tavs vārds, kam ticēt būs,- Tu vien var darīt brīnumus,
Par brīnumu pats palicis, Dievs būdams cilveks piedzimis,
Lai mūs no bēdām pestītu Caur tavu nāvi brīnišku.

Tapēc, ak Jezu, Kungs mans Dievs, Tavs vārds man saldu prieku nes.
Kad visai noskumis mans prāts, Caur tev tas top iepriecināts.
Kad rūktas bēdas aizņem man, Tavs vārds dod sirdei atspirgšan’.

Kad iztvīkst mies’ un dvēsele, Tad tu, Kungs, mani atveldze.
Kad tu mans esi, tad man gan, Tu mūžigi ieprieces’ man.
Ar mies’ un dvēs’li pie tev drošs Es nāv’ un elles nebīšos.

Uzticibas virs zemes nav,- Tu vien, Kungs Jezus, pie man stāv’,-
Es zinu, tu man neatstās’, Sirds tavam vārdam uzticās.
Tu, sargs un gans uzticigais, Mans glābējs būsi mūžigais.

Tu, Jezus, mana līgsmiba, Man manta, gods un grezniba.
To prieku izteikt nespēju, Ko tavā vārdā atrodu.
Kas uz tev tic, tas vien to prot, Ko tava mīlestiba dod.

Tapēc es sācis dažu dien’, Ja tu mans prieks ne-esi vien,
Tad labak, ka nepiedzimis, Jeb sen jau nāvē iegrimis.
Kam sirdī nemīt Jezus Krist, Tas jebšu dzīvs ir nomiris.

Mans dvēsel’s brūtgans cienigais, Virs zemes tu mans jaukakais;
Pie tevis sirds var prieka smelt Pār visas pasaul’s mant’ un zelt’.
Kad tu vien topi pieminēts, Man visa sirds no prieka lec.

Uz tev stāv mana ceriba, Iekš bēdām tu man priecina;
Kad bailibā tev piesaucu, Tad sirdī manu drošibu.
Caur to tavs Gars apliecina To godib’, Kas mums gaidama.

Tapēc, kamēr še dzīvošu, To krustu labprāt nesišu.
Tev pakaļ iet lai palīdz Dievs, Tad viss par labu man izies.
Tu stāv man visās lietās klāt, Dod ceļu labi izstaigāt.

Pret mies’ un asin’ palīdzi, No grēk un kauna pasargi,
Man ticibā uztur pie sev, Tev dzīvot un ar nomirt tev.
Mans Pestitājs, man paklausi, Man priekā pie sev uzņemi.