:: e – BAZNICA ::

Nāciet kopā, bēdu ļaudis [515]

Nāciet kopā, bēdu ļaudis, Lai uz Dievu griežamies,
Lai ikviens, kas briesmās gaudis, Pie ta atkal steidzamies!
Dieva spēku nelaime – Lai jebkāda – nezaude;
Dieva sirds un stipra roka Mūsu bēdas griež un loka.

Ja mums Dieva sods uzkritis, Ja viņš mūs salauzījis,
Ja viņš dusmās mūs ir sitis, Gauži mūs ievainojis,
Tādēļ nebūs izsamist, Dievs mūs negrib mūžam sist;
Viņš negrib aizvienu biedēt, Bet tās vainas atkal dziedēt.

Visas bēdas, kurās vaidam, Viņa priekšā izzūdās;
Divi dienas sēžam, gaidam, Trešā viņš mūs spirdzinās.
Mūsu nāvi Dievs aizdzīs, Jaukā dzīvē ievedīs:
Prieka namos vesti iekšā Tur paliksim Dieva priekšā.

Lai mēs tad to vērā liekam, Lai pie Dieva steidzamies,
Ka pie atzīšanas tiekam, Brīnišķigs tāds mūsu Dievs.
Kad tas Kungs tā zinams kļūs, Tad prieks mūsu sirdīm būs,
Tad sirds līksmosies iekš viņa, Bēdas nebūs vairs piemiņā.

Viņš ir gatavs mums atspīdēt, Kā tas jaukais auseklis,
Nāves tumšumu atbīdēt, Kas mums bija biedeklis;
Viņš kā auglīgs lietus drīz Agri vēli zemē līs,
Sirdis viņš kā druvas slacīs, Tad tās bēdās neapsmacīs.

Kā es tev iepriecināšu, Tauta mana mīļaka?
Es tev jaukumus sakrāšu, Būšu tev kā rasiņa,
Būšu kā kāds padebess, Kas to siltu lietu nes,
Caur ko zeme spirdzinājās Un tai sēklai labi klājās.