Skip to content
17. aprīlis, 2021
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

17. Ko Dievs mums aizliedz ar pirmo bausli?

  • Sākums
  • Ko Dievs saka par desmit baušļiem?
  • e-raksti

Ko Dievs saka par desmit baušļiem?

Ilārs Plūme

Ap­ko­po­jot des­mit bauš­ļos ie­tver­to mā­cī­bu, Mār­tiņš Lu­ters rak­sta:

“Tā nu mums ir des­mit bauš­ļi kā die­viš­ķās mā­cī­bas kop­sa­vil­kums – par to, kas mums jā­da­ra, lai vi­sa mū­su dzī­ve pa­tik­tu Die­vam. Tas ir īs­tais avots, no ku­ra ir jā­iz­plūst, un ka­nāls, caur ku­ru ir jā­plūst vi­siem la­biem dar­biem. Ār­pus des­mit bauš­ļiem ne­viens darbs vai rī­cī­ba ne­var būt la­ba, ne arī pa­tikt Die­vam, lai arī cik liels un vēr­tīgs tas bū­tu pa­sau­les priek­šā.”

Ko Dievs saka par desmit baušļiem?

Šo at­zi­ņu Lu­ters pret­sta­ta paš­iz­do­mā­tai diev­kal­po­ša­nai, kas mē­ģi­na spī­dēt pa­sau­les priek­šā ar krāš­ņām celt­nēm un citām āriš­ķī­bām:

“[Tur] kvē­pi­na, dzied un skan­dē, de­dzi­na sve­ces un gais­mek­ļus, lai bla­kus šiem dar­biem ne­va­rē­tu ci­tus ne dzir­dēt, ne re­dzēt. Jo tas, ka mā­cī­tājs stāv zel­tī­tā tēr­pā vai arī kāds lajs vi­su die­nu baz­nī­cā tup uz ce­ļiem, tiek saukts par lie­lis­ku dar­bu, ko ne­spēj vien beigt sla­vēt.”

Tur­pre­tī Die­va bauš­ļos pa­vē­lē­tie dar­bi, kas “ne­spīd pa­sau­les acīs”, ne­tiek nedz cie­nī­ti, nedz mā­cī­ti. To­mēr ne­no­lie­dzams ir fakts, ka tie­ši bauš­ļos ie­tver­tie dar­bi ir Die­vam pa­tī­ka­mi un ka Viņš pie­pra­sa, lai mēs tos mā­cā­mies un da­rām. To iz­sa­ka Die­va vār­di: “Es, Tas Kungs, tavs Dievs, es­mu tais­nīgs Dievs, kas tē­vu grē­kus pie bēr­niem pie­mek­lē līdz tre­ša­jam un ce­tur­ta­jam au­gu­mam tiem, ku­ri Ma­ni ie­nīst, un da­ra žē­las­tī­bu līdz tūk­sto­ša­jam au­gu­mam tiem, ku­ri Ma­ni mīl un tur Ma­nus bauš­ļus.”

Šis pa­pil­di­nā­jums, kas ir pie­vie­nots pir­ma­jam baus­lim, at­tie­cas arī uz vi­siem pā­rē­jiem. Ta­jā Dievs skaid­ri rā­da, kā­pēc ir jā­pil­da bauš­ļi. Pro­ti, pil­dot tos, cil­vēks sa­ņem Die­va lab­vē­lī­bu un svē­tī­bu ne ti­kai sev, bet arī sa­viem pēc­te­čiem, tur­pre­tī bauš­ļu ne­pil­dī­ša­nai se­ko sods, kas tā­pat at­tie­cas ne ti­kai uz pa­šu pār­kā­pē­ju, bet arī uz vi­ņa bēr­niem un bēr­nu­bēr­niem. Tā­dēļ Lu­ters norāda:

“Die­va vārds mums jā­uz­ņem kā die­viš­ķa no­piet­nī­ba un aug­sti jā­cie­na, jo Viņš pats skaid­ri sa­ka, cik ļo­ti tas Vi­ņam rūp un cik stin­gri Viņš pra­sa, lai tas tik­tu ie­vē­rots. Viņš bries­mī­gi un bar­gi so­dīs vi­sus Vi­ņa bauš­ļu ni­ci­nā­tā­jus un pār­kā­pē­jus, tur­pre­tī – ba­gā­tī­gi at­lī­dzi­nās, da­rīs la­bu un dos vi­su la­bo tiem, kas bauš­ļus aug­stu vēr­tē un lab­prāt rī­ko­jas un dzī­vo sa­ska­ņā ar tiem.”

Tā­lāk Lu­ters uzsver:

“Dievs pra­sa, lai vi­si bauš­ļi tik­tu pil­dī­ti ar tā­du sir­di, kas vie­nī­gi Die­vu bīs­tas un tur acu priek­šā, un šā­dā bi­jī­bā pa­met vi­su, kas ir pret Vi­ņa gri­bu, lai Vi­ņu ne­sa­dus­mo­tu, bet Vi­ņam vien uz­ti­cas un Vi­ņam par prie­ku da­ra, ko Viņš grib, mūs kā tēvs uz­ru­nā­dams un dā­vā­dams sa­vu žē­las­tī­bu un vi­su la­bo.”

Tā­dē­jā­di ir skaidrs, ka vi­su bauš­ļu pil­dī­ša­na ir cie­ši sais­tī­ta ar pir­mo baus­li, jo tas ir “gal­ve­nais, tas ir avots, kas plūst caur vi­siem ci­tiem, un tie vi­si sa­vu­kārt ir bal­stī­ti pir­ma­jā baus­lī un ir no tā at­ka­rī­gi”.

Ir sva­rī­gi, ka Die­va bauš­ļi tiek mā­cī­ti da­žā­dos vei­dos, līdz tie kļūst par cil­vē­ka do­mā­ša­nas un uz­ska­tu neat­ņe­ma­mu sa­stāv­da­ļu. Lu­ters ie­tei­ca, lī­dzī­gi kā Ve­ca­jā De­rī­bā rak­stī­ja bauš­ļus uz mā­jas sie­nām un pat drē­bēm, ie­spiest tā sau­ca­mās “mā­jas tā­fe­les”– pie sie­nas pie­ka­ra­mus pla­kā­tus, uz ku­riem rak­stī­ti Die­va bauš­ļi un ci­ti ka­te­his­ma ga­ba­li, lai tos va­rē­tu bez mi­tas tu­rēt acu priek­šā. Īpa­ši sva­rī­gi tas va­rē­tu būt tie­ši mū­su die­nās, kad ļo­ti daudz kas no tā, ko mēs re­dzam un dzir­dam ik­die­nā, mā­ca Die­va bauš­ļiem pre­tē­ju mā­cī­bu. Tā­dē­jā­di cil­vē­ka sirds­ap­zi­ņa un tai pie­mī­to­šā mo­rā­les li­ku­ma zi­nā­ša­na tiek no­tru­li­nā­ta un maz pa­ma­zām cil­vēks tiek ie­mā­cīts do­māt un rī­ko­ties ne­da­bis­ki. Lai šis sa­mai­tā­jo­šais pa­sau­les gars, kas se­vi ma­ni­fes­tē gan ki­no­fil­mās, gan māk­slā un mū­zi­kā, gan vi­sā sa­dzī­vē, cil­vē­ku ga­rī­gi un fi­zis­ki ne­iz­nī­ci­nā­tu, mūs­die­nu cil­vē­kam ir jā­tur sa­vu acu priek­šā Die­va svē­tie bauš­ļi, tie no­piet­ni jā­mā­cās un bie­ži jā­pār­do­mā.

To­mēr ik­vie­nam cil­vē­kam ir jā­zi­na, ka pil­nī­bā pie­pil­dīt bauš­ļu pra­sī­bas ne­var ne­viens. Ja kāds do­mā, ka viņš to spēj, tad tāds ir kri­tis fa­ri­ze­jis­kos mal­dos un at­ro­das lep­nu­ma un augst­prā­tī­bas gūs­tā. Ta­ču tik pat bīs­ta­mi bū­tu krist ot­rā ga­lē­jī­bā, uz­ska­tot, – ja jau baus­lī­bu nav ie­spē­jams pie­pil­dīt pil­nī­bā, tad nav jā­cen­šas pil­dīt to vis­pār, un cil­vēks drīkst da­rīt vi­su, kas tam ie­pa­tī­kas. M. Hem­nics šā­du at­tiek­smi vēr­tē kā “sap­ni”, kas ir tik­pat mal­dīgs kā ie­priekš­mi­nē­tais “fa­ri­ze­ju de­lī­rijs”. Tā­dēļ pie šā jau­tā­ju­ma mums jā­pa­ka­vē­jas ne­daudz vai­rāk.

Lai gan skaidrs ir tas, ka pat ne­ti­cīgs cil­vēks ārēji da­ļē­ji spēj pie­pil­dīt baus­lī­bas pra­sī­bas, to­mēr šā­da ārēja baus­lī­bas pil­dī­ša­na nav Die­vam pa­tī­ka­ma, jo “bez ti­cī­bas [Die­vam] ne­var pa­tikt” (Ebr. 11:6). Tā­tad, lai spē­tu sākt pil­dīt baus­lī­bas pra­sī­bas, vis­pirms ir jā­nāk ti­cī­bai. Tā­lāk jā­at­ce­ras, ka ti­cī­gais cil­vēks baus­lī­bu pie­pil­da di­vos vei­dos. Pirm­kārt, caur ti­cī­bu vi­ņam tiek pie­šķirts un dā­vāts tas, ko Kris­tus ir vei­cis vi­su cil­vē­ku la­bā. Pro­ti, sa­mak­sā­jis par vi­su cil­vē­ku grē­kiem un pie­pil­dī­jis baus­lī­bu vi­su cil­vē­ku vie­tā. Otr­kārt, ti­cī­ba pa­šā ti­cī­ga­jā ra­da jau­nu pa­klau­sī­bu Die­vam, ta­ču tā ir vēl ne­pil­nī­ga un šīs ze­mes dzī­ves lai­kā ne­kad ne­kļūs pil­nī­ga. To­mēr ne­pie­tiek ti­kai ar at­zi­ņu, ka baus­lī­ba nav pie­pil­dā­ma. Ir jā­būt arī skaid­rī­bai par to, cik­tāl baus­lī­ba nav pie­pil­dā­ma. Ti­cī­ga­jam ir jā­zi­na, ka ar Svē­tā Ga­ra pa­lī­dzī­bu viņš spēj gan iz­vai­rī­ties no ārē­jiem grē­kiem, gan arī vi­ņā sā­kas iek­šē­ja sirds pa­klau­sī­ba Die­vam. Ta­ču pat ti­cī­gais sa­vā šīs ze­mes dzī­vē ne­kad pil­nī­gi ne­spēs uz­va­rēt sa­vu ie­kā­ri un pil­nī­gi ar vi­su sir­di, gri­bu, prā­tu un mie­su pa­kļau­ties Die­vam. Tā­dēļ, pār­do­mā­jot kat­ru at­se­viš­ķo baus­li, mums jā­ņem vē­rā cil­vē­kā mī­to­šā ie­kā­re, kas tam ne­ļaus baus­li pie­pil­dīt pil­nī­bā.

To­mēr baus­lī­bai ir jā­tiek pie­pil­dī­tai, un mū­su ne­spē­ka dēļ to ir pa­vei­cis Kris­tus mū­su vie­tā. “Jo, ko baus­lī­ba ne­spē­ja, ne­va­rī­ga bū­da­ma mū­su mie­sas dēļ, to ir da­rī­jis Dievs: sū­tī­dams sa­vu pa­ša Dē­lu grē­cī­gās mie­sas vei­dā un grē­ka dēļ, Viņš grē­ku, kas bi­ja mie­sā, pa­zu­di­nā­jis uz nā­vi, lai baus­lī­bas tais­nī­ba tik­tu pie­pil­dī­ta mū­sos.” (Rom. 8:3–4) Tā­tad Kris­tus mū­su vie­tā ir pie­pil­dī­jis baus­lī­bu, at­pir­cis mūs no baus­lī­bas lās­ta un dā­vā mums sa­vu tais­nī­bu caur ti­cī­bu. Ta­ču Viņš to ne­da­rī­ja, lai ti­cī­gie ta­gad dzī­vo­tu pēc mie­sas prā­ta un pie­pil­dī­tu sa­vas kā­rī­bas. Svē­tais Gars, kas ta­gad mā­jo ti­cī­ga­jā da­ra vi­ņu ne ti­kai ārē­ji, bet arī iek­šē­ji aiz­vien pil­nī­gā­ku un pa­klau­sī­gā­ku Die­vam (Mt. 5:20). M. Hem­nics sa­ka:

“Gars sit krus­tā iek­šē­jās sirds kā­rī­bas, no­nā­vē mie­sas dar­bus, cī­nās pret mū­su sa­mai­tā­ta­jām no­slie­cēm un ra­da mū­sos jau­nas vēl­mes, kas ir sa­ska­ņā ar Die­va gri­bu.”

To­mēr viņš pie­bilst, ka “šī pa­klau­sī­ba tiek sauk­ta par pa­klau­sī­bas sā­ku­mu, jo tā vēl ir tā­lu no pil­nī­gas pa­klau­sī­bas”. Hem­nics arī no­rā­da, kas ti­cī­ga­jam bū­tu jā­da­ra, lai vi­ņa jau­nā pa­klau­sī­ba bū­tu Die­vam pa­tie­si tī­ka­ma:

1) vi­ņam jāat­zīst savs grē­cī­gums un jā­tic, ka Dievs vi­ņam ir lab­vē­līgs Kris­tus dēļ, ne­vis vi­ņa dar­bu dēļ; 2) jā­lūdz, lai Svē­tais Gars vi­ņu va­dī­tu, un viņš kļū­tu ar­vien pil­nī­gāks sa­vā kris­tie­ša dzī­vē; 3) vi­ņam ir jā­pa­kļau­jas Svē­tā Ga­ra at­jau­no­ša­nas dar­bam; 4) vi­si la­bie dar­bi, kas pa­vē­lē­ti bauš­ļos jā­pil­da aiz bi­jī­bas un mī­les­tī­bas pret Die­vu; tiem jā­tiek da­rī­tiem ne­vis sev, bet Die­vam par go­du; 5) la­ba­jiem dar­biem ir jā­iz­riet no ti­cī­bas. Tas no­zī­mē, ka jā­ap­zi­nās savs grē­cī­gums un ne­pil­nī­gums un tas, ka ti­kai ti­cī­bā pie­šķir­tā Kris­tus tais­nī­ba cil­vē­ka dar­bus da­ra šķīs­tus un Die­vam pie­ņe­ma­mus. Ir jā­pār­do­mā katrs Die­va baus­lis, lai cil­vēks ne ti­kai vis­pā­rī­gā vei­dā ru­nā­tu par sa­vu grē­cī­gu­mu, bet re­dzē­tu arī pil­nī­gi kon­krē­ti, kas tie­ši vi­ņam vēl trūkst no pil­nī­bas.

Pret šo ne­pil­nī­bu ne­mi­tī­gi cī­nās ti­cī­ba, mu­di­nā­da­ma vai­rī­ties no grē­ka un da­rīt Die­vam tī­ka­mus dar­bus. Tā­pat arī mī­les­tī­ba, ko Dievs pa­rā­da mums grē­ci­nie­kiem, dā­vā­dams grē­ku pie­do­ša­nu, ga­rī­gas un ma­te­riā­las dā­va­nas, mu­di­na cil­vē­ku būt pa­tei­cī­gam Die­vam. Sa­ņe­mot tik daudz ne­pel­nī­tu dā­va­nu, sirds mī­les­tī­bā pret Die­vu tie­cas arī dzī­vot pēc Vi­ņa prā­ta. Arī Die­va bauš­ļi, kad tos klau­sā­mies, la­sām un pār­do­mā­jam, ti­cī­gā sir­dī ra­da jau­nas, Die­vam tī­ka­mas vēl­mes un ro­sī­bas. Ti­cīgs cil­vēks arī sla­vē, pie­lūdz un go­di­na Die­vu, un tas pa­līdz vi­ņam dzī­vot pēc Die­va prā­ta. Tā­pat arī ti­cī­gais cen­šas iz­vai­rī­ties no vi­sa, kas va­rē­tu vi­ņu pa­mu­di­nāt uz grē­ku un tie­cas pēc tā, kas vei­ci­nā­tu Die­vam tī­ka­mus dar­bus. To­mēr viņš zi­na, ka vi­ņa dar­bi ne­kad nav pil­nī­gi, tā­dēļ pa­šam Die­vam ir jā­nāk vi­ņam pa­lī­gā ar ti­cī­bu.

Tags: bauslības piepildījums bauš­ļu pra­sī­bas Dievam tīkami darbi Die­va bauš­ļi Lutera citāti Mārtiņš Hemnics Par desmit baušļiem Ticība un dzīve

Continue Reading

« Brīvi uz mūžiem
Ticības apliecība »

Ieskaties

Tev pieder uzvara
Otrais vakara priekšlasījums
Nāves uzvarētājs
Jēzus nav tevi atstājis

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Pēdējie komentāri

  • gviclo: “Es domāju, tas ir dēļ Kristus vārdu interpretācijas un konkrētās baznīcas tradīcijas. Ar cieņu, gviclo”
  • Janis Karklins: “Tādēļ, katram no mums vajadzētu ņemt vērā, kas ir mūsu influenceris. Ja kāds sacīs – Es sekoju tikai Jēzum –…”
  • jean: “Patika doma, ka protestanti atmetot Jaunavas Marijas pareizo godināšanu, ir atmetuši arī tās cēlās sievišķīgās īpašās īpašības sievietēs -- jaunavību,…”
  • jean: “Pagājušā nedēļā 25. martā bija Marijas pasludināšanas diena (misūrieši gan raidījuma nosaukumā ielikuši Tā Kunga pasludināšana, kas bija patiesais iemesls,…”
  • gviclo: “Jauki. Variet palasīt e-refleksijas un arī pilnīgi atklāti. Būs interesanti, ja tas raisīs kādu diskusiju. Svētīgu Kristus augšāmcelšanās laiku. Ar…”

Līdzīgās e-publikācijas

  • Šokējoša lasāmviela
  • Mūķenes nenovērtētā dzīve klosterī
  • Ieva Akurātere: Lūgšana
  • Pāvests pie debesu vārtiem
  • Cilvēku izdomāts dievs
  • Dieva sacītais par baušļiem
  • “Kristīgā mācība” vai “Kristīgā maucība”
  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • kads-sods-skar-sesta-bausla-parkapejus Kāds sods skar sestā baušļa pārkāpējus?
    • e-mācība

    Kāds sods skar sestā baušļa pārkāpējus?

  • Klasiskā luterāņu izpratne par konfirmāciju Klasiskā luterāņu izpratne par konfirmāciju
    • e-raksti

    Klasiskā luterāņu izpratne par konfirmāciju

  • mirsana_un_nave Miršana un nāve
    • e-refleksijas

    Miršana un nāve

  • Patiesie Debesu Valstības atslēgu turētāji Patiesie Debesu Valstības atslēgu turētāji
    • e-apceres

    Patiesie Debesu Valstības atslēgu turētāji

  • Kristības pestīšanas spēks Kristības pestīšanas spēks
    • e-refleksijas

    Kristības pestīšanas spēks

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

RSS e – POLEMIKA

  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Bībeles stunda tiešsaistē
  • Latvietis ir katrs Latvijas pilsonis (vai cit-valodīgi runājošie ir lojāli latvieši?)

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Ps.19:9
    Tā Kunga bauslis ir šķīsts un apskaidro acis.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Evaņģēlijs grēks grēku piedošana interesanti fakti Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters Par kristīgās ticības apliecinājumu par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticība un dzīve Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2021