Pāvests pie debesu vārtiem
Noklausies šo e-publikācijuRomas pāvests nomirst un nokļūst pie debesu vārtiem. Svetais Pēteris ar viņu sasveicinās un jautā, kā viņu sauc.
“Es esmu pāvests!”
“Pāvests, pāvests..” murmina Pēteris. “Man žēl, bet tāda vārda manā grāmatā nav.”
“Bet.. es esmu Dieva vietnieks zemes virsū!”
“Dievam ir vietnieks zemes virsū?” pārsteigts jautā Pēteris. “Jocīgi, viņš man par to nekad neko nav teicis..”
Pāvests kļūst nemierīgs. “Es esmu Katoļu Baznīcas galva!”
“Katoļu baznīca.. nekad neesmu dzirdējis” atsaka Pēteris. “Bet uzgaidi mirklīti, es pajautāšu šefam.”
Pēteris aiziet tālāk debesīs un saka Dievam: “Klau, tur viens saka, ka esot tavs vietnieks uz zemes, viņu sauc pāvests. Vai tas tev ko izsaka?”
“Nē, ” atbild Dievs. “Nezinu tādu. Bet pagaidi, es pajautāšu Jēzum. Jēēzuuu!”
Atskrien Jēzus. “Jā, tēvs, kas ir?”
Dievs un Pēteris izskaidro viņam situāciju.
“Mirklīti”, saka Jēzus, “es uzmetīšu viņam aci.Tūlīt būšu atpakaļ.”
Pēc 10 minūtēm Jēzus atgriežas, līdz asarām smiedamies. “Neticami”, runā viņš. “Vai jūs atceraties to mazo zvejnieku biedrību, ko es nodibināju pirms 2000 gadiem? Tā pastāv vēl šodien!”
Naivi personāži-parastais apsargs Pēteris, kaut kāds apgarots vadītājs vārdā Dievs un viņa naivais dēliņš Jēzuliņš, kurš izrādās pats gudrākais. Laba anekdote kāda dzerstiņam.
Katrā jokā ir daļa joka