Jezu, manas dvēs’les saule [154]

Jezu, manas dvēs’les saule, Avots, no ka smeļos es
Prieku vienīgi pasaulē, Pie tev sirds var atspirgties.
Manis dēļ tu cietis mokas, Pēc man stiepdams savas rokas,-
Ak, kā es tev pateikšu, Jezu, par šo mīlibu?

Tu no debess nākdams steidzis Mācīt Tēva padomu,
Pestišanas darbu beidzis Valdi debes-valstibu;
Lai mums ir šās dienas svētas, Kas priekš mums ir izredzētas,
Tavu nāvi pieminēt Un par to tev noslavēt!

Tu mūs atpestīt no grēkiem Asins ceļu staigājis,
Esi palicis bez spēkiem, Mūs līdz galam mīļojis.
Tevi zaimo, tu nedzirdi, Jo mēs bijām tavā sirdī;
Par to mēs tev pateicam Un no sirds tev slavejam.

Manis pēc tu visas kaites Cietis lielā ciešanā,
Kaunu, spļaudekļus un saites, Ak tu Dieva mīliba!
No man novērst elles liesmas Tu pārcietis visas briesmas;
Ko par tādu ciešanu, Jezu tevim atdošu?

Izpušķots ar ērkšķu-kroni, Tā apsmiets no grēc’niekiem;
Vaj tu pelnijs tādu loni, Kungs par visiem ķēniņiem?
To tu cietis man par labu, Lai es debes-kroni dabuj’. –
Par to tev vēl pateikšu, Kad es nāvē aizmigšu.

Bēdas par man grēcinieku Tevi visur spaidija,
Tomē tava sirds ar prieku Labu vien man darija.
Tavās vātīs pestīšana, Galā svēta dusēšana,-
Par to, ak Kungs Jezu, gods Mūžu mūžam tev tiks dots.

Nu es Dieva mierā dusu; Kristus mana taisnība,
Tas man sirdi dara klusu, uz to stāv man ticība.
Tevi mīļot, Dievu bīties, Tavām pēdām pakaļ dzīties, –
Ta būs mana teikšana, Kamēr beigsies dziviba.