Turos es pie tavas kājas [150]

Tūkstoškārt tev sveicinaju, Kas tu man tā mīlējis,
Jezu, kas par mani vāju Grēku-sodu izcietis.
Man it patīk, kad sirds var Tev tur pielūgt, kur tu kar’;
Tavi sāni man atverās, Tava sirds ar man saderās.

Es, Kungs, tavas kājas, rokas Kampdams skūpstu srsnigi;
Tavas grūtas krusta-mokas Sirdī stāv man mūžigi!
Dārgais Kungs, kas sapratīs, Kas papilnam izmanīs,
Ka par mums tev māca slāpes, Ka par mums tu cietis sāpes!

Dvēs’les ārste, mani dziede Bēdās, grēku vājibās;
Atņem, kas man nāvē biede, Visas sāpju grūtības,
Visu vainu, nākušu Caur man un caur Ādamu;
Kad tavs asins man apslacīs, Sirds tad bēdas vairs matīs.

Raksti savas asins-vātis Dziļi manā sirsniņā,
Lai es viņas labis prātis Turu pieminēšanā.
Mana manta augstaka, Iekš tev dusu ticībā;
Dod pie tavām mīļām kājām Mieru baudīt, atspirgt vājam.

Šīs caururbtās svētās kājas Es cik spēdams turešu.
Savas rokas, lai gan vājas, Es uz tevi paceļu.
Skat no krusta šurp uz man, Klausi manu piesaukšan’,
Dodi dvēs’lei jaunu prieku, Sak: Es deldu tavu grēku.