Slavē līdz’ ar Ābrama bērniem [412]

Teici to Kungu, to godibas-ķēniņu svētu,
Dvēsele mīļa, kaut teikt viņu cienigi spētu!
Sapulcejties!
Kokles, nu pamodieties,
– Visi lai slave to svētu!

Teici to Kungu, kas visu ar gudribu radijs,
Kas it kā ērglis uz spārniem tev sargadams vadijs,
Kas tev turklāt
Uztur ar žēligu prāt’!
Vaj tu to ne-esi matijs?

Teici to Kungu, kas brīnišķas miesa tev devis,
Jaukus un veselus locekļus gādajs no sevis,
Kas tavi sedz
Spārniem, kad bēdās tev redz,
Laipni iežēlodams tevis!

Teici to Kungu!
Ar svētibu viņš tev apbēris,
Mīligi viņš tavu sirdi ar tevi atvēris.
Piemiņā tur,
Kā viņš visspēcigs jabkur
Mīligām rokām tev tvēris!

Teici to Kungu!
Lai teikt viņa vārdu nekave
Viss, kam ir dvaša, ar Ābrama bērniem lai slave!
Gaišums viņš tev,
– Dvēs’le, to piemin pie sev’.
Amen! Tā mūžigi slave.

129. 47.