:: e – BAZNICA ::

Tas mūžigs atspīdums [358]

Kungs Kristus, kas nesācis, Bet pats tas iesākums,
No Tēva krūtīm nācis, Tas mūžigs atspīdums,
Kas spožāks nekā debess, – No taviem vārdiem drebēs,
Kungs, viss tavs radijums.

No debess zemē nācis Un cilveks piedzimis,
Tā tu to darbu sācis, Ko Dievs tev uzlicis;
Pie krusta staba locīts, Par mūsu grēkiem mocīts,
Tu taisnais Dieva jērs.

Dod mūsu mīlestibai Uz tevi zelt un augt,
Dod mūsu uzticībai Iekš labiem darbiem plaukt!
Tavs Gars lai iekš mums strāda, Mums māca un mums rāda
Pēc tevim slāpt un saukt!

Tavs Tēvs ir visas lietas Caur tevi radijs vien;
Tu valdi visās vietās Vēl līdz šo pašu dien’.
Lai mūsu prāts nemaldās, Lai mūsu sirdis valdās,
Ka no tev neatkāpj!

Lai mirst, lai zūd pavisam Tas vecais grēku-prāts,
Ka tas lidz nāves cisām To jauno nenomāc!
Uz to tavs Gars mūs vadīs, Viņš taisnu sirdi radīs,
Tad svēti paliksim.