Ojārs Vācietis: Spiež nedarītais

Ieskaties

5 komentāri par “Ojārs Vācietis: Spiež nedarītais”

1. Nē, viss darītais iekrīt kā sēkla zemē, pēc laika var ieraudzīt mazu asniņu, vēlāk būs graudi.

2. vācieti nekad neesmu sapratusi, vienmēr licies kā tāds pustraks grafomāns blakus ģēnijam Ziedonim. tas, ko viņš tur saka, tikpat labi nozīmē visu un neko.

3. Es arī tā agrāk (līdzīgi) domāju par O.Vācieti, bet ar pāris viņa dzejoļiem pavisam nesen esmu atklājusi citu O.Vācieti
   Un arī šis dzejolis mani patīkami pārsteidza ar šo: “Un viss, kas nav viss,ir – meli.”
   Es piedāvāju vēl vienu viņa dzejoli:
   ES ATNĀCU PATEIKT, KA TEV VISS BŪS LABI.
   O.Vācietis

   Nemierinu un nemāžojos –
   “būs labi” ir tas tukšais pūslis, ar
   kuru mēs jautrinām nelaimīgos.

   Es zinu –
   ap tevi ir tumsa
   ta savilkusies,
   ka neredzi
   izstieptu roku.

   MAN IR TICĪBAI
   LĪDZĪGA NOJAUTA,
   KA VISS BŪS LABI.

   Pie manis to
   pasacīt atnāca
   stariņš, kas jau ir
   pārcirtis tavu
   tumsu.

   Ar savu ticību tev japalīdz
   viņam no iekšas atliekt
   tās šausmīgās knaibles.

   Stariņš nopūtās –
   tu vairs neticot, ka
   ir ticība.

   Stariņš sūtīja mani
   parādīt tev, ka
   TICĪBA PASTĀV.

   Mani personigi ļoti stiprina šis dzejolis.

4. es Vācieti uztveru, viņa dzeja mani uzrunā, prātu, jūtas, tā ir pilna, tā nav sausa, var just, ka tā nav rakstīta, lai no sevis izspieztu dzeju, bet rakstīta, jo iekšā vai gaisā tā ir un ir jāizliek uz papīra – domas, sajūtas, atziņas, un tas tiek darīts radoši, meistarīgi, bagātīgi. Vācieša dzeja ir dziļa, viņš meklēja taisnību, pilnību, ne caur Svētajiem Rakstiem kā mēs, bet kā mācēja padomju laikos…

5. Es, Agnese, raksturojot šo dzejnieku devumu, teiktu pilnīgi pretēji. Žvaņeckim savulaik’ bija laba frāze: Solžeņicina ņe čital, no vsjo ravno ņegodjaj!