Ko dosi Dievam dvēselite [455]

Ko dosi Dievam dvēselite, Kas tev ik-dienas labu dar’?
Kas iraid tevim, nabadzite, Kas viņam mīl un patikt var?
Viņš grib to visudārgaku, – Dod tam, dod tam to sirsniņu.

Tev jadod Dievam viņa tiesa, – Kam pieder, saki, tava sirds?
Kam pieder dvēsele un miesa? Ne vellam, kas no Dieva šķirts.
– Tev, tev, ak Dieviņ nodomu To sirdi, to paturi tu!

Tad ņemies nu to pirmdzimtibu, – Ņem manu sirdi, raditajs!
Ņem to, kā dodu, bezviltigu, – Tu par to dārgi aizmaksajs;
Tev vien lai ta ir padota, Tev vienam lai ar paliek ta.

Vaj nebij man tev sirdi vēlēt, Kas tu man savu atdevis?
Sirdsmīļu tevi varu dēvēt, Tu man līdz nāvei mīlejis.
Tā paliek mana sirsniņa Ar tavu viena mūžibā.