Nāc, ak svētais Gars atnāc [216]

Nāc, ak svētais Gars atnāc, Mūsu sirdīs spīdēt sāc Un mums Dieva prātu māc;
Palīgs tu, nāc palīgā, Nāc tu dārga dāvana, Nāc tu siržu gaismiņa!

Jaukais prieks mums grūtibā! Saldais viesis sirsniņā! Dzestra vēsma karstumā!
Dod pie darbiem atpūsties, Bēdu slāpēs dzeseties, Lai pēc raudām smeijamies.

Ak tu Kungs, pilns godības, Lai tavs spīdums parādās Tavu ļaužu sirsniņās!
Tu vien vari kājās celt, – Mūsu spēks ir visai velt’, – Dod mums labos darbos zelt.

To, kas netīrs, nomazgā, Sausas sirdis slapina. To, kas vājš ir, stiprina,
Cietas sirdis sadauzi, Aukstas sirdis sasildi, Maldidamas pamāci.

Dod tiem, kas tev uzticās Un uz tevi paļaujās, Savas debes-dāvanas;
Mūžam, Kungs, mūs neatstāj, Nāves-bēdās stiprina, Ņem mūs debes-valstibā.