:: e – BAZNICA ::

Nu topi līksma, dzied un dej

Nu topi līksma, dzied un dej,
Tu mīļā Dieva draudzīt.
Teic droši, nāc, ar mani ej
Tos lielos darbus raudzīt,
Ko Dievs ir darījis pie mums,
Kāds dārgs ir Kristus pelnījums;
Gan grūti tas Tam nācis.

Es biju velna sasaistīts
Un dziļi nāvē grimis.
No saviem grēkiem nomocīts,
Jau tajos biju dzimis.
Es kritu dziļi parādā,
No grēkiem un no ļaunuma
Es biju gluži pārņemts.

Ar saviem labiem darbiņiem
Bij jāstāv man ar kaunu,
Mans prāts ar visiem locekļiem
Tik dzinās vien uz ļaunu.
Sirds bailība un izmisums,
Un nāve bija mans mantojums,
Man ellē bija jāgrimst.

Tad Dievam kļuva manis žēl
Viņš manas bēdas ņēmis.
Sirds rūpējās Tam manis dēļ,
Viņš mani izglābt lēmis.
Pie manis Dievs tad pievērsās
Un Tēva sirds Tam atvērās,
Un izpirka man’ dārgi.

Tad Tēvs uz Dēlu sacīja:
Redz, cilvēks ir pilns ļauna,
Mans Dēls, Tu rota dārgākā,
Ej, pestī to no kauna.
Ej, to no bēdām izglābt steidz
Un rūgtās nāves varu veic,
Lai viņš ar Tevi dzīvo.

Dēls savam Tēvam klausīja
Un atnāca virs zemes.
Kā brālis mums Viņš dzīvoja,
No Jaunavas šeit dzimis.
Tas, savu spēku apslēpis,
Bij manas miesas pieņēmis,
Lai lauztu velna varu.

Viņš saka man: “Tev izdosies,
Pie Manis turi sevi;
Par tevi esmu nodevies,
Es cīnīšos par tevi.
Tu esi mans, Tavs gribu būt,
Kur esmu Es, tur tev būs kļūt,
Lai ienaidnieks mūs nešķir.”

Lai atdotu man dzīvību,
Viņš savas asins lējis.
To satver tu ar ticību,
Ko ciest dēļ tevis spējis.
Bez vainas nāvei nodevies,
Viņš tavus grēkus uzņēmies,
Lai svētīgs tā tu kļūtu.

Pie Tēva braucis Debesīs
Ar lielu godu, varu,
No tā Es esmu sūtījis
Tev savu Svēto Garu,
Kas tavu sirdi mierina
Un Mani atzīt pamāca,
Un patiesībā vada.

Lai Manu skaidro mācību
Dzird visur sludinātu,
Lai pieaug Dieva valstība
Par godu Tam un slavu.
Ņem beidzot vērā, sargājies
No mācības, ko nedod Dievs,
Lai Viņa Vārds tīrs paliek.