Tad pārmāci Šeit laicīgi [327]
Ak Kungs un Dievs, Apžēlojies! Man grūti grēki biede.
Kur izglābšos? Kur meklēšos, Kas vāju sirdi dziede?
Kur izbēgšu Sirds nemieru? Par pasauli kaut skrietu,
Man bailības Bez rimšanas Sagrābtu, kur vien ietu.
Kas cits tā būt, Ka jācieš grūt’ Tam, kas ir apgrēkojies,
Tad pārmāci Šeit laicigi, Pēc atkal apžēlojies!
Dod atzīt man, Ka pelnīts gan, Ar ko tu grēku sodi;
Ka atmetu, Ko grēkoju, Tu, Dievs, man spēku dodi!
Dar ar man pats, Kā zin tavs prāts, Es gribu visu panest;
Tik neliec vien, Kad past’ra dien’, Tur mūžam tevi pamest!
Nu skatos es, Kristus, paties’ Uz tavu vāšu rētām.
Kad grēk’ un nāv’Man preti stāv, – Tur vaļā sirds no bēdām.
Tur palieku, Tur pietieku, No tev nekas man nešķirs.
Liec miesām sīkt, Visai iznīkt, – Tak dvēsele nenomirs.
Mans Jezus Krist, Liec man izbrist Šīs vārgu zemes mokas.
Kungs, izpesti Man dvēseli, Uzņem to savās rokās!
Tad lai ir gods Tev Tēvam dots Un Dēlam, svētam Garam!
Tavs vārds tā skan: Uztici man! Tā svēti palikt varam.
Ieskaties