septiņas dienas līdz
Noklausies šo e-publikācijuI
Latvijas hokeja izlase spēlē Jērikā
tāli un melni
ar līkām mugurām
vai tik tu neesi rītausmas radinieks
zēni un velni
II
vienreiz
izvilkšos gara no Rīgas līdz
Jērikai
vienreiz
izbeigšu šito, izbeigšu, iešu
apkārt ar taurēm un taurēšu un tu
dejosi, pušu raudamies, dejosi
III
padūdo, padūdo, vakara gaisma
varbūt tev krājumos mierinājums
klusums klusums
tumsa
klusums
neklaudzini man pa deniņiem, galva, tu, velns
apēdīšu tevi, apēdīšu
ļoti sūrst acu apsējs
neatceros kā jebkas izskatītos
šodien esmu jau kliedzis
divreiz vairāk kā varējis:
– klausies, eu, apžēlojies!
…
– Vai tu ko redzi?
vakara gaisma
– Redzu cilvēkus, kokiem līdzīgus, staigājam
vakara gaisma
IV
organizācija uztausta
bērnības kritiena
rētu uz kājas
tendence viegli
nomiglo kontūras
visam kas iespējams
iespējams
iespējams būt par
aklo nabagu
Jērikas vārtos man
jāiet ik rītu
Neko nevar saprast, bet man persomīgi patīk
ha,šis man atgādina dzejnieku,kura dzejolīšus skolā daiļlasīšanā lasīju tā,ka visa klase bij līka,atcerējos-Neibartu Aivars,hi.
Labi, arī saprast var. Pavidu drusku pajūk ritms. Bet īpaši sākums un beigas labas. Tikai par “organizāciju” pants ir tas nesaprotamais.
Ō, nē – par organizāciju ir labais. Protams, autore pati laikam gan vienīgā varētu pateikt, kas un kā, bet man tas kaut kā sasaucas ar “ručku”, ar “rokturi”, kas esot uz muguras katram, kurš bijis līdzdalīgs īpatnējās struktūrās: KGB, ieslodzījuma vietās u.tml. Vajadzīgajā brīdī īstais cilvēks (ručkas zinātājs) var atnākt un paņemt tevi savām vajadzībām kā portfelīti.
Kristietība, atgriešanās, grēku piedošana ir tādu ručku noņemšana un skrūvju caurumu aizdrīvēšana. Protams, reizēm vecā vieta iesmeldzas vai ieniezas. Tā teikt, baro vilku, cik gribi. Ot togo i ‘nāve, esi svētīta’, kā teicis cits dzejnieks.