:: e – BAZNICA ::

Pazemots un pārbaudīts

Es maldījos, pirms kļuvu pārbaudīts un pazemots, bet tagad es turu Tavu vārdu. [Ps.119:67]

Dieva vārds bieži atkārto, ka kristietim jābūt pazemīgam. Arī Jēzus par to runā skaidros un spēcīgos vārdos [Mt.11:29]. Bet ko nozīmē būt pazemīgam?

Pazemīgs cilvēks izprot savu stāvokli un neiedomājas sevi lielāku, nekā ir īstenībā. Izklausās vienkārši, taču būt no sirds pazemīgam nebūt nav vienkārši, jo cilvēka dabā ir vēlme būt lieliem un nozīmīgiem.

Velns kārdināja mūsu senčus, teikdams: “Jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu” [1.Moz.3:5]. Bībele to sauc par lepnības grēku, kad cilvēks liek sevi centrā, visu citu pakļaujot personīgo vēlmju un kārību apmierināšanai.

Turpretī pazemīgs cilvēks ir rimts un kluss. Viņš paliek savā vietā, jo pazīst sevi. Dieva priekšā viņš pazemojas un atzīst savus grēkus, bet cilvēku priekšā nestāda sevi augstāk par citiem un labāk paliek zaudētājos, nekā dara netaisnību.

Būt pazemīgam nekādā ziņā nav viegli un vienkārši. Tas ir ļoti grūti un pat nav paša cilvēka spēkos, iekāms Dievs nav nācis un viņu pazemojis, – kā lasām šajā psalmā.

“Es maldījos, pirms kļuvu pārbaudīts un pazemots.” Jā, tā ir. Cilvēks negrib pieņemt, ka Dievam var būt kādas prasības un pretenzijas. – Vai tad es neesmu vismaz tikpat labs kā citi cilvēki, ja ne vēl labāks? Arī radi un kolēģi taču par mums nerunā neko sliktu. Jā, mēs esam lepni un pašapmierināti ļaudis!

Taču tad Dievs sūta kādu sāpīgu pieredzi un mūs pazemo. Tas Kungs parāda, cik daudz grēka mājo mūsos un cik daudz ļauna mēs esam darījuši. To nav patīkami dzirdēt, tomēr šī atziņa mums nāk par labu. Tas man bija par labu, ka mani pārbaudīja un pazemoja” [Ps.119:71]. Tikai tā mēs spējam saskatīt savu patieso stāvokli Dieva priekšā un tuvojamies Viņam kā pazuduši grēcinieki, kādi esam, lai Jēzus nopelna dēļ saņemtu Dieva žēlastību.

Un tā notiek ne reizi vien. Jā, Dievs pazemo kristieti daudz un dažādos veidos, mācīdams pareizu attieksmi pret citiem kristiešiem un līdzcilvēkiem.

Vēl viens grēcīgam cilvēkam raksturīgs ļaunums ir viltus pazemība.

Liekuļota pazemība, kas izpaužas gan vārdos, gan sejas izteiksmē, ir pati ļaunākā lepnība, kāda vērojama pie cilvēkiem.

“Bet es no savas puses negribu lielīties, kā tikai ar mūsu Kunga Jēzus Kristus krustu,” saka apustulis [Gal.6:14]. Tā ir īstā pazemība Dieva priekšā.